• Senais nosaukums: Grenzhof
• Arhitektūras stils: Neogotika

Pils celta 19.gs.vidū firstiem Līveniem, iespējams, pēc arh. 0.Dīces projekta ķieģeļu neogotikas stilā.

1 stāvā bija 3 zāles ar parketa grīdu, virtuves telpas, 2 apaļās zāles, guļamistabas. Lielās zāles stūros kamīni. Pēc pārbūves 1 stāvā ir divas zāles, viena lielā zāle, savienota ar divviru durvīm ar mazo zāli. Apaļajās zālēs iekārtotas bioloģijas un dziedāšanas klases. Viena garenā zāle sadalīta trīs telpās. Zāles interjers saglabājies. No pirmā stāva foajē uz otro stāvu ved platas kāpnes.

Pirms pārbūves 2 stāvā bija dzīvojamās telpas. Griesti zemi, šauri, mazi lodziņi. Pēc pārbūves - plašas, gaišas klašu telpas.

Barona Hāna saimniekošanu muižā pārtrauca Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gadā.

1918. gadā muiža tiek atsavināta un uz pili pārceļas pagasta valde. Barons Hāns aizbrauc uz Vāciju, atstājot muižas pārvaldnieku.

1951. g. pēc septiņgadīgās skolas direktora Vincenta Jubeļa ierosinājuma pili sāk pārbūvēt un piemērot skolas vajadzībām. Ēka zaudē savu sākotnējo funkciju. Tiek zaudēta interjera mākslinieciskā apdare.

1954. gadā sāk darbu vidusskola un turpina vēl tagad. Šajā laika posmā pils ēkas iekšpuse tiek piemērota klašu telpām. Vairākas reizes pārbūvēta.

1992. gadā sākta un 1994. gadā tiek pabeigta ēkas fasādes restaurācija un jumta seguma nomaiņa. Nomainīts šīfera jumts pret skārda jumtu, nokrāsota un salabota fasāde. Atjaunoti vētrā nogāztie tornīši, atjaunots balkons ezera pusē.

Skolas zālē notiek visi skolas un pagasta kultūras pasākumi.  

Pils parketa licēju vēstījums

• Bijušie īpašnieki: 1918. gadā muiža tiek atsavināta, uz pili pārceļas pagasta valde. Barons Hāns aizbrauc uz Vāciju, atstājot muižas pārvaldnieku.
  Pilī pagasta valde atrodas līdz 2. pasaules karam.
  1943. - 44. gadā pilī atradās vācu armijas atpūtas nams.
  1945.gadā pilī mācību centrs krievu virsniekiem, reizē arī atpūtas nams.
  1946. - 1951. g. pilī Izpildu komiteja un tautas nams.
  1951. g. pēc septiņgadīgās skolas direktora Vincenta Jubeļa ierosinājuma pili sāk pārbūvēt un piemērot skolas vajadzībām. Ēka zaudē savu sākotnējo funkciju. 1954. gadā sāk darbu vidusskola un turpina vēl tagad.
• Īpašnieks: Augstkalnes pagasta padome
• Apsaimnieko: Augstkalnes vidusskola
• Papildus informācija: Gids. Telpas semināriem. Naktsmītnes skolas internātā 30-50 personām un citās telpās līdz 200 personām. Vasaras nometnes, mācību nometnes, sporta bāze, ēdināšana līdz 200 personām vienlaicīgi, iepriekš piesakoties  

   Apbūves ansamblis veidots pie dzirnavu dīķa, netālu no baznīcas. Pils celta 19.gs.vidū firstiem Līveniem, iespējams, pēc arh. 0.Dīces projekta ķieģeļu neogotikas stilā. 1950.gados pili nedaudz pārbūvē. Pils zāles interjers izceļas ar neorokoko stilā veidotu plastisko griestu un sienu apdari. Veidojumi gatavi importēti no Eiropas un iestrādāti interjerā, par ko liecina gan to perfektais izpildījums, gan precīzā stilizācija. Pie pils, virzienā uz dīķi veidots dārzs un tālāk ainavu parks ar plašām skatu perspektīvām pāri dīķim. Tā vidējais dziļums ir 2.4 metri, bet maksimālais dziļums - 3.8 metri. Šeit mīt rauda, asaris, līdaka, līnis, sapals, karūsa, kā arī plicis.

   Saimniecības ēkas, kalpu mājas, dārznieka māja un dzirnavas izvietotas nostāk no pils, pie ūdensdzirnavām un daļā aiz tām. Vēl minams vienlaicīgi ar pili celtais malkas šķūnis.

   Kopš 1954.g. pilī ir Augstkalnes vidusskola. 

1981. gadā uz muižas zirgu staļļu pamatiem uzcēla skolas sporta zāli un internātu.

Pils pagrabstāvā bijušas palīgtelpas - kurinātava, noliktava., veļas mazgājamās telpas. Pēc pārbūves pagrabstāvs izlikts ar flīzēm. Ir virtuves bloks ar 3 ēdamtelpām, koka un metālapstrādes darbnīcas. 1981. gadā uz muižas zirgu staļļu pamatiem uzcēla skolas sporta zāli un internātu.

1981. gadā uz muižas zirgu staļļu pamatiem uzcēla skolas sporta zāli un internātu.

Baronlaikā stādītais parks ir ievērības cienīgs: daudz cirptu dzīvžogu, ainavisku celiņu tīkls, romantiski atpūtas stūrīši, irbenes.

Tā platība ir 12 ha. Parkā ir 46 koku sugas, 12 no tām ir ievestas.

Visā parkā daudz ekskotu – garzvīņu balzāma baltegle, Eiropas lapegle, Kolorādo asā egle, kalnu priede, melnā priede, sarkanais ozols. Arī parasti vītoli ezera krastos.  

Mežmuižas taka sākas no Mežmuižas pils (tagad - Augstkalnes vidusskola) parka. Sakārtotais baznīcas laukums un dzirnavezers veido sakoptu vidi. Gar parka malu, dodoties uz Svētes upes pusi, var nonākt sporta laukumā. Tālāk uz priekšu ved sakopta sena taka - saukta par Senču taku. Savulaik to papildināja mākslinieka Mārtiņa Zaura izkaltās krāsainā metāla plāksnes, nostiprinātas uz lieliem ozolkoka bluķiem, taču nezināmi ļaundari plāksnes nopostīja un tagad bluķi stāv un bojājas. Kur tālumā zilgmo leišmales sili, plešas senais Silenes novads.

Ievērības cienīgs ir arī baronlaikā stādītais parks: daudz cirptu dzīvžogu, ainavisku celiņu tīkls, romantiski atpūtas stūrīši, irbenes. Visā parkā daudz ekskotu – garzvīņu balzāma baltegle, Eiropas lapegle, Kolorādo asā egle, kalnu priede, melnā priede, sarkanais ozols. Arī parasti vītoli ezera krastos – cik mīlestības zvērestus uzklausījuši! Takas galā – Raiņa piemiņas akmens (tēlnieks Roberts Mitrevics). Izrādās, ka Rainim Svētes upes krastos paticis atpūsties.

Par Latvijas lauku ainavas un arhitektūras neatņemamu sastāvdaļu bija kļuvusi muižu vēsturiskā apbūve, kur nozīmīgāko vietu ieņēma muižas kungu dzīvojamā māja jeb pils. Tiek uzskatīts, ka Līvenu dzimtas celtā nelielā pils atradusies Svētes upes krastā. Par to vēl liecina pagrabi krastmalā.

"Kad firsts vēl nebija precējies, dzīvojis Silenes vecajā pilī. Kad ārzemēs apprecējis dejotāju, pārnācis dzīvot Buku muižas lielajā pilī. Silenes veco pili noplēsa un tās vietā uzcēla jaunu. Kad meita apprecējās ar Vidzemes baronu Hānu, tad pils būvi galīgi nobeidza". Mežmuižas pils autors pagaidām nav zināms.

Pils celtniecība norisinājusies gausi. Ķieģeļi, grants, kaļķis vests ar zirgiem no apkārtējiem ķieģeļu cepļiem. Galvenais celtniecības meistars bijis Fricis Dūrmanis. Celtniecības brigādē bijuši apmēram desmit cilvēki. Tāpēc pils celtniecība pilnīgi pabeigta tikai apm. 1912. gadā.

Pati pils, atrazdamās ezera lēzenajā krastā, no vienas puses iežogota ar veco parku, no otras ar Ketlera laikā celto baznīcu un vecās kapsētas lielajiem kokiem, tā izstaro savādu romantisku noguruma nokrāsu.

Muižas parks ir neatņemama pils sastāvdaļa. Tā platība ir 12 ha. Parkā ir 46 koku sugas, 12 no tām ir ievestas. "Mācīts dārznieks ar strādniekiem kopis parku un lielo augļu dārzu. Latviešu zemniekiem bijis liegts uzturēties parkā. Tikai pēc labi padarīta darba barons Hāns Līgo vakarā atļāvis savā skaistajā parkā priecāties, piekodinot, lai neaplauž kociņus un nenomeņģē jauno zāli un puķes. Muižas lielajā dārzā ābeļu zari līkuši zem augļu svara. Vietumis šie zari no augļu pārpilnības karājušies uz zemi kā sārtas sīpolu grīstes.

Pie pils bija liels zirgu stallis, kurā barons audzējis izjādes zirgus. Muižai tuvu lielie sili, kur viņš vasaras pavadījis medījot un izpriecās. 1981. gadā uz muižas zirgu staļļu pamatiem uzcēla skolas sporta zāli un internātu.

1 stāvā bija 3 zāles ar parketa grīdu, virtuves telpas, 2 apaļās zāles, guļamistabas. Lielās zāles stūros kamīni. Pēc pārbūves 1 stāvā ir divas zāles, viena lielā zāle, savienota ar divviru durvīm ar mazo zāli. Viena garenā zāle sadalīta trīs telpās. Zāles interjers saglabājies. No pirmā stāva foajē uz otro stāvu ved platas kāpnes.

Pirms pārbūves 2 stāvā bija dzīvojamās telpas. Griesti zemi, šauri, mazi lodziņi. Pēc pārbūves - plašas, gaišas klašu telpas.

Pils telpas spodrinājušas un kopušas istabenes, vešerienes un citi kalpotāji. Visus darbus uzraudzījis muižas pārvaldnieks. Barona Hāna saimniekošanu muižā pārtrauca Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gadā un tai sekojošā agrāro attiecību maiņa 1920.g.

Īpašumtiesības gadu gaitā  . . .

Eduards von Hāns pie pils ( ap 1905.g.)

Pils iekštelpās redzam Eduardu un Aleksandrinu (dzim. Lieven) von Hānus (ap 1905.g.)

Līdz 60-to gadu sākumam ezera krastā bijušas vairākas skulptūras.
Pie "Nāriņas"

Hānu pēcteči apciemo Augstkalni (2007.g.)

Nerealizēts Mežmuižas kungu mājas projekts ar tolaik moderniem slīdlogiem, ventilācijas un dūmvadiem, kanalizāciju u.c. (J.K.Šīrmeistars 1755.g.)

Pils pirmā stāva plānojums