![]() |
Augstkalnes pagasts | |||
|
||||
Mežmuižas pils | ŠODIENA | |||
Pils interjera 3D panorāmas skati sadaļā:
skola / pils
Plašāku informāciju vari atrast sadaļā: vēsture / vēstures apraksti |
||||
Aktivitātes | ||||
Tūristiem | ||||
VĒSTURE |
||||
![]() "Neogotikas interpretāciju neapmestu ķieģeļu arhitektūrā demonstrē Zemgalē, Lietuvas pierobežā celtā Mežmuižas (Augstkalnes) pils. Šī celtne, kas būvēta firstu Līvenu laikā (tātad pirms 1870. gada, kad to nopirka barons V. fon Hāns), bija daudz tuvāka tam neogotikas traktējumam, ar kuru sastapāmies Ķimāles, Vānes un Rūmenes muižas kungu mājā. Ēkas pamatapjoms, ko raksturo simetriski sānu rizalīti un uzsvērta ēkas centrālā daļa, šeit bija ietērpts pusgotiskās dekorācijās. Samērā eklektisko, nekonkrēto logailu formas un pārējo elementu dēļ ēkas stilistiskā identitāte gan nosacīti saistāma ar neogotiku. Nav brīnums, ka romāna "Silaines muiža" (tā darbības vieta bija Mežmuiža) autors rakstnieks R. Sēlis celtni raksturojis kā "vienkāršā vācu renesanses stilā" celtu ēku, piebilstot, ka tā "izstaro savādu, romantiska noguruma nokrāsu". Mežmužas pils autors pagaidām nav zināms, bet vēl 1932. gadā Kurzemes provinces muzejā ir glabājies šīs ēkas projekts. Jādomā, ka projekta autors būs bijis Oto Dīce, kas pils celšanas laikā darbojās Jelgavā un visdrīzāk varēja apkalpot šī reģiona muižas. O. Dīces darbiem raksturīgs arī pils specifiskais logailu veidojums." Dainis Bruģis "Historisma pilis Latvijā" 59. lpp |
Mežmuižas baznīca | |||
KARTES | ||||
Centrs | ||||
Pagasts | ||||
Novads | ||||
SAITES | ||||
Tērvetes novads | ||||
Augstkalne gleznās | ||||
|
||||
MEŽMUIŽAS (AUGSTKALNES) PILS VĒSTURE. Par Latvijas lauku ainavas un arhitektūras neatņemamu sastāvdaļu bija kļuvusi muižu vēsturiskā apbūve, kur nozīmīgāko vietu ieņēma muižas kungu dzīvojamā māja jeb pils. Tiek uzskatīts, ka Līvenu dzimtas celtā nelielā pils atradusies Svētes upes krastā. Par to vēl liecina pagrabi krastmalā.
1918. gadā muiža tiek atsavināta un uz pili pārceļas pagasta valde. Barons Hāns aizbrauc uz Vāciju, atstājot muižas pārvaldnieku. Pilī pagasta valde atrodas līdz 2 Pasaules karam. 1943. - 44. gadā pilī atradās vācu armijas atpūtas nams. 1945.gadā pilī ir mācību centrs krievu virsniekiem, reizē arī atpūtas nams. 1946. - 1951. Gadam pilī izvietojas Izpildu komiteja un tautas nams. 1951. gadā pēc septiņgadīgās skolas direktora Vincenta Jubeļa ierosinājuma pili sāk pārbūvēt un piemērot skolas vajadzībām. Ēka zaudē savu sākotnējo funkciju. Tiek zaudēta interjera mākslinieciskā apdare. 1954. gadā sāk darbu vidusskola un turpina vēl tagad. Šajā laika posmā pils ēkas iekšpuse tiek piemērota klašu telpām. Vairākas reizes pārbūvēta. 1992. gadā sākta un 1994. gadā tiek pabeigta ēkas fasādes restaurācija un jumta seguma nomaiņa. Nomainīts šīfera jumts pret skārda jumtu, nokrāsota un salabota fasāde. Atjaunoti vētrā nogāztie tornīši, atjaunots balkons ezera pusē. 2002. gadā pabeigti skolas renovācijas darbi - logu nomaiņa, siltināšana, ventilācijas un centrālapkures izveide. 2004. gadā pabeigta abu pils zāļu restaurācija. Skolas zālē notiek visi skolas un pagasta kultūras pasākumi. Tāpat kā ārējā, tā iekštelpu veidojumā, arhitektūrā un dekorā atspoguļojas sava laika arhitektūras stili. Pirms septiņiem gadsimtiem, kad vācu feodāļi sadalīja Zemgali, vienu novadu sauca par Sileni. Par to liecina ieraksti t.s. 1254.gada Zemgales dalāmā grāmatā. Šajā novadā atradās dzimtmuiža Mežmuiža. Pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai ( 1795.) Mežmuiža līdz ar dažām blakus muižām pārgāja valsts īpašumā. Pēc dažiem gadiem ķeizariene Katrīna II Mežmuižu uzdāvināja senatoram Hovenam. Tas pārdeva galma dāmai Līvenai. Pēc viņas nāves muižu mantoja viņas dēls Nikolajs, vēlāk par īpašnieku kļuva znots barons Hāns. Līvenu laikā uzcelta tagadējā pils ēka vecās pils vietā. Pils autors nav izzināts. Latvijas neatkarības laikā pilī darbojās pagasta valde. Pirmais tās priekšsēdētājs Žanis Holsts, pēdējais Fricis Hartmanis. Pilnībā pabeigta tikai 1912. gadā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celts neogotikas stilā. No 1954. gada atrodas Augstkalnes vidusskola. Vairākkārt pārbūvēta. Pilī pietiekami labi saglabājušās divas telpas, kuras ir restaurētas. Ap pili atrodas parks - 12 ha ar 46 koku sugām. Tajā dzīvo vāveres, pūces, dažādi citi putni. Parkā atrodas arī pirmās - koka pils pamati un pagrabi, par kuru sīkāku ziņu nav. Pils mazā zāle Lielā zāle Pils vēstures apraksti
Pils celta 19.gs.vidū firstiem Līveniem, iespējams, pēc
arh. 0.Dīces projekta ķieģeļu neogotikas stilā. 1 stāvā bija 3 zāles ar parketa grīdu, virtuves
telpas, 2 apaļās zāles, guļamistabas. Lielās zāles stūros kamīni.
Pēc pārbūves 1 stāvā ir divas zāles, viena lielā zāle,
savienota ar divviru durvīm ar mazo zāli. Apaļajās zālēs iekārtotas
bioloģijas un dziedāšanas klases. Viena garenā zāle sadalīta
trīs telpās. Zāles interjers saglabājies. No pirmā stāva foajē
uz otro stāvu ved platas kāpnes. Pirms pārbūves 2 stāvā bija dzīvojamās telpas.
Griesti zemi, šauri, mazi lodziņi. Pēc pārbūves - plašas, gaišas
klašu telpas. Barona Hāna saimniekošanu muižā pārtrauca Latvijas
Republikas proklamēšana 1918. gadā. 1918. gadā muiža tiek atsavināta un uz pili pārceļas
pagasta valde. Barons Hāns aizbrauc uz Vāciju, atstājot muižas pārvaldnieku. 1951. g. pēc septiņgadīgās skolas direktora Vincenta
Jubeļa ierosinājuma pili sāk pārbūvēt un piemērot skolas
vajadzībām. Ēka zaudē savu sākotnējo funkciju. Tiek zaudēta
interjera mākslinieciskā apdare. 1954. gadā sāk darbu vidusskola un turpina vēl tagad.
Šajā laika posmā pils ēkas iekšpuse tiek piemērota klašu telpām.
Vairākas reizes pārbūvēta. 1992. gadā sākta un 1994. gadā tiek pabeigta ēkas fasādes restaurācija un jumta seguma nomaiņa. Nomainīts šīfera jumts pret skārda jumtu, nokrāsota un salabota fasāde. Atjaunoti vētrā nogāztie tornīši, atjaunots balkons ezera pusē. Skolas zālē notiek visi skolas un pagasta kultūras pasākumi. Pils parketa licēju vēstījums
Apbūves ansamblis veidots pie dzirnavu dīķa,
netālu no baznīcas. Pils celta 19.gs.vidū firstiem Līveniem,
iespējams, pēc arh. 0.Dīces projekta ķieģeļu neogotikas stilā.
1950.gados pili nedaudz pārbūvē. Pils zāles interjers izceļas
ar neorokoko stilā veidotu plastisko griestu un sienu apdari.
Veidojumi gatavi importēti no Eiropas un iestrādāti interjerā,
par ko liecina gan to perfektais izpildījums, gan precīzā stilizācija.
Pie pils, virzienā uz dīķi veidots dārzs un tālāk ainavu parks
ar plašām skatu perspektīvām pāri dīķim. Tā vidējais
dziļums ir 2.4 metri, bet maksimālais dziļums - 3.8 metri. Šeit
mīt rauda, asaris, līdaka, līnis, sapals, karūsa, kā arī
plicis. Saimniecības ēkas, kalpu mājas, dārznieka
māja un dzirnavas izvietotas nostāk no pils, pie ūdensdzirnavām
un daļā aiz tām. Vēl minams vienlaicīgi ar pili celtais malkas
šķūnis. Kopš 1954.g. pilī ir Augstkalnes
vidusskola. 1981. gadā uz muižas zirgu staļļu pamatiem uzcēla
skolas sporta zāli un internātu. Pils pagrabstāvā bijušas palīgtelpas - kurinātava,
noliktava., veļas mazgājamās telpas. Pēc pārbūves pagrabstāvs
izlikts ar flīzēm. Ir virtuves bloks ar 3 ēdamtelpām, koka un
metālapstrādes darbnīcas. 1981. gadā uz muižas zirgu staļļu
pamatiem uzcēla skolas sporta zāli un internātu. 1981. gadā uz muižas zirgu staļļu pamatiem uzcēla
skolas sporta zāli un internātu. Baronlaikā stādītais parks ir ievērības cienīgs:
daudz cirptu dzīvžogu, ainavisku celiņu tīkls, romantiski atpūtas
stūrīši, irbenes. Tā platība ir 12 ha. Parkā ir 46 koku sugas, 12 no tām
ir ievestas. Visā parkā daudz ekskotu garzvīņu balzāma
baltegle, Eiropas lapegle, Kolorādo asā egle, kalnu priede, melnā
priede, sarkanais ozols. Arī parasti vītoli ezera krastos.
Mežmuižas Ievērības cienīgs ir arī baronlaikā stādītais
parks: daudz cirptu dzīvžogu, ainavisku celiņu tīkls, romantiski
atpūtas stūrīši, irbenes. Visā parkā daudz ekskotu garzvīņu
balzāma baltegle, Eiropas lapegle, Kolorādo asā egle, kalnu
priede, melnā priede, sarkanais ozols. Arī parasti vītoli ezera
krastos cik mīlestības zvērestus uzklausījuši! Takas galā
Raiņa piemiņas akmens (tēlnieks Roberts Mitrevics). Izrādās,
ka Rainim Svētes upes krastos paticis atpūsties.
Par Latvijas lauku ainavas un arhitektūras neatņemamu sastāvdaļu
bija kļuvusi muižu vēsturiskā apbūve, kur nozīmīgāko vietu
ieņēma muižas kungu dzīvojamā māja jeb pils. Tiek uzskatīts,
ka Līvenu dzimtas celtā nelielā pils atradusies Svētes upes
krastā. Par to vēl liecina pagrabi krastmalā.
Īpašumtiesības gadu gaitā . . . Eduards von Hāns pie pils ( ap 1905.g.) Pils iekštelpās redzam Eduardu un Aleksandrinu (dzim. Lieven) von Hānus (ap 1905.g.) Līdz 60-to gadu sākumam ezera krastā bijušas vairākas skulptūras. Hānu pēcteči apciemo Augstkalni (2007.g.)
Nerealizēts Mežmuižas kungu mājas projekts ar tolaik moderniem slīdlogiem, ventilācijas un dūmvadiem, kanalizāciju u.c. (J.K.Šīrmeistars 1755.g.) Pils pirmā stāva plānojums
|
||||
|