Personības, kuru dzīve saistīta ar Augstkalni   ŠODIENA  

Senais Silenes novads ir izauklējis tautā pazīstamas personības

Aktuāli

 
Aktivitātes

Padome

Tūristiem

Kultūra

Biblioteka

Sports

NVO

Uzņēmējdarbība

VĒSTURE

Mancelis Georgs   (Manzel, Mancelius) 1593-1654 Vācu tautības latviešu valodnieks un rakstnieks, luterāņu teologs. Dzimis Mežmuižā (Augstkalnē) mācītāja ģimenē. Mācījies, studējis Frankfurtē pie Oderas, Štetīnē un Rostokā. Strādājis par mācītāju Vallē un Sēlpilī (1620-1625), pēc tam bijis vācu draudzes virsmācītājs Tērbatā, prāvests, no 1632 profesors Tērbatas universitātē. No 1638 galma mācītājs no 1642 galmā Jelgavā. Sarakstījis dažāda rakstura darbus, gk. teoloģiskas ievirzes. Sastādījis vācu - latviešu vārdnīcu "Lettus" (1638). Nozīmīgākais darbs - "Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums" ("Langgewünschte lettische Postill"), publicēts 1654 un ir pirmais prozas oriģinālsacerējums latviešu valodā. G.Mancelis veltījis lielas pūles latviešu literārās valodas izkopšanai; reformējis rakstību, ieviesis tā sauktās vecās ortogrāfijas pamatprincipus. 1619.g.tipogrāfijā nodrukāts G.Manceļa darbs "Teoloģiskas un fizikālas meditācijas par zemestrīci", kas sniedz senākās ģeoloģiskās ziņas par Kurzemi. Miris Jelgavā, apbedīts Jelgavas Trīsvienības baznīcā.


Vārdnīca LETTUS

Mežmuižas baznīca

Mežmuižas pils

 

Skolas

 

Personības

Sportisti

Vēstures apraksti

KARTES
Centrs
Pagasts
Novads

Google maps

 SAITES  

Augstkalnes vsk.

 
Tērvetes novads
Augstkalne gleznās
Novada pagasti
 
 

Pauls Einhorns - mācītājs Mežmuižā

(vācu: Paul Einhorn, dzimis Iecavā, miris 1655. gada 25.maijā Jelgavā) bija Kurzemes luterāņu mācītājs, dedzīgs cīnītājs pret kontrreformāciju, pirmās latviešu tautas vēstures grāmatas "Historia Lettica" autors. Dzimis Iecavas luterāņu mācītāja ģimenē, viņa vectēvs Aleksandrs Einhorns bija Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera galma mācītājs un Kurzemes un Zemgales hercogistes superintendants, kurš bija izstrādājis hercogistes baznīcas likumus. Studēja Rostokas universitātē (no 1615),[1] apguva sengrieķu un latīņu valodas. No 1621. gada Einhorns bija Mežmuižas mācītājs.

1627. gadā publicējis rakstus pret latviešu elkdievību, kas vēlāk ironiskā veidā padarīja viņu slavenu.
No 1634. gada Jelgavas draudzes mācītājs.
1636. gadā publicēja vēsturisku rakstu par latviešu pievēršanos luterticībai Kurzemes hercogvalstī.
1636. - 1655. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistes superintendants.
1645. gadā kopā ar Durbes mācītāju Topiju (Topius) kā hercogistes pārstāvji Toruņas Colloquium charitativum parakstīja dokumentu pret katolizēšnas mēģinājumiem Polijas-Lietuvas kopvalstī.
1649. gadā Tērbatā publicēja pirmo pamatīgo latviešu vēstures grāmatu "Historia Lettica", kuras pilnais nosaukums zīmīgā veidā parāda grāmatas saturu: "tas ir latviešu nācijas apraksts, kurā stāstīts par latviešiem kā Vidzemes, Kurzemes un Zemgales senajiem iedzīvotājiem, viņu nosaukumu, reliģijas, valstu (Republica) vai pārvaldes izcelsmi, kādi tie bija pagānu laikos, arī viņu paražām, ieražām, dabu un īpašībām u.c."
Miris Jelgavā 1655. gada 25.maijā uz baznīcas kanceles dedzīgi sprediķodams pret jaunā Gregorija XIII kalendāra ieviešanu.

 

Kristofs Frīdrihs Neanders (Christoph Friedrich Neander; dzimis 1723. gada 28. decembrī, miris 1802. gada 9. jūlijā) bija vācbaltu mācītājs, literāts, Apgaismības kustības darbinieks, Dobeles iecirkņa prāvests, Kurzemes dziesmugrāmatas autors. Tulkojis latviski daudzas baznīcas dziesmas. Jau studiju laikā uzņemts Jēnas brīvmūrnieku ložā „Zu den drei goldenen Rosen“. Dzimis Iecavā. Mācījās pie privātskolotājiem un Jelgavas pilsētas skolā. 1740.-1743. gadā studēja teoloģiju Halles universitātē. Pēc atgriešanās dzimtenē strādāja par mājskolotāju kādā Kurzemes muižā, vēlāk Liepājā. 1751. gadā viņu ordinēja par Kabiles luterāņu draudzes mācītāju. 

No 1756. gada strādāja par mācītāju Mežmuižā un Ukros. 1773. gadā izdeva Kurzemes dziesmugrāmatu. No 1775. gada Dobeles diacēzes prāvests un konsistorijas loceklis. 1778. gadā Apgaismības ideju ietekmē izstrādāja jaunas baznīcas kārtības priekšlikumu Kurzemes hercogistei. 1778. gadā uzrakstīja dziesmuspēli "Scipions" (mūzikas autors Francis Ādams Feihtners (Franz Adam Veichtner), kas tika uzvesta hercoga Pētera galma teātrī Jelgavā. 1785. gadā atteicās kļūt par Kurzemes hercogistes superintendentu. 1786. gadā nodrukāja jaunas baznīcas kārtības priekšlikumu, kas saturēja obligātu baznīcas palīdzību nabagiem un izglītības ieviešanu latviešu zemnieku bērniem. Kurzemes landtāgs to tomēr nepieņēma. 1787. gadā uzrakstīja oratoriju "Jēzus augšāmcelšanās pirmie svētki". Miris 1802. gada 9. jūlijā Mežmuižā.  

 

Gustavs Klaustiņš – Latvijas dzelzceļu pirmais galvenais direktors no 1919. gada 1. augusta līdz 1921. gada 23 martam.
Dzimis 1880. gada 9. septembrī Dobeles apriņķa Mežmuižas pagastā skolotāja, baznīcas ērģelnieka ģimenē. Mācījies Mežmuižas draudzes skolā un Jelgavas reālskolā. 1908. gadā pabeidza Rīgas Politehnisko Institūtu iegūstot inženiera tehnologa grādu. No 1908. līdz 1918.gadam kalpo Krievijas dzelzceļu dienestā. LU docents, kordiriģents, ērģelnieks. Viņa tēvs Roberts Klaustiņš pagasta zemnieku bērniem savā dzīves vietā "Ērģelnieku" mājās atvēris skolu, ko vecas paaudzes cilvēki vēl šodien atceras par Klaustiņa skolu.

Gustavs Klaustiņš piedzima 1880. gada 9. septembrī Dobeles apriņķa Mežmuižas pagastā. Mācījies Mežmuižas draudzes skolā, pēc tam 1901. gadā beidzis Jelgavas reālskolu. 1908. gadā ar izcilību absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu, ieguvis inženiera tehnologa grādu.

No 1908. līdz 1918. gadam strādāja Krievijas dzelzceļu dienestā. Sākotnēji bija mašīnista palīgs Maskavas—Kazaņas dzelzceļā. Klaustiņš bija Maskavas latviešu tautas izglītības biedrības valdes loceklis un kora vadītājs. 1911. gadā aizsūtīts uz Minsku par Maskavas—Brestas dzelzceļa mašīnu iecirkņa priekšnieka palīgu, tad 1913. gadā uz Omsku par Tjumeņas—Omskas vagonu darbnīcu vadītāja palīgu.  Pirmā pasaules kara laikā Klaustiņš atgriezās Minskā un bija Aleksandra dzelzceļa Vagonu darbnīcu vadītājs, no 1916. gada — Minskas Mašīnu iecirkņa priekšnieks, 1917. gadā kļuva par Minskas dzelzceļa galveno darbnīcu priekšnieku.

Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1918. gadā atgriezies dzimtenē, sācis strādāt Satiksmes ministrijā. Latvijas Pagaidu valdība Klaustiņam uzticēja dzelzceļu sistēmas organizēšanu. Viņš bija Liepājas dzelzceļa darbnīcu un 5. ekspluatācijas iecirkņa priekšnieks. 1919. gada 1. augustā Gustavs Klaustiņš tika iecelts par Latvijas dzelzceļu galveno direktoru, 5. augustā uzsāka Virsvaldes darba vadīšanu un dzelzceļa satiksmes atjaunošanu Latvijā. 1921. gadā lielākajās līnijās kustība bija pilnībā atjaunota, noritēja regulāra satiksme, remontdarbi.

1920. gadā kļuva par Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultātes Ceļu katedras docentu. Bijis viens no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas pārstāvjiem Tautas padomē. 1923. gada jūnijā kļuvis par Latvijas darba ministru, amatā bija līdz 1924. gada janvārim.

Gustavs Klaustiņš dibināja un vadīja vairākus korus, bija Usmas baznīcas ērģelnieks. VI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdētāja biedrs un tehniskais rīkotājs. Viņa pēdējais darbs bija Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrības un Latvijas Vēža apkarošanas biedrības koncerta sagatavošana Latvijas Universitātes aulā. 1937. gada 24. aprīlī kora ģenerālmēģinājumā viņam bija insults. Klaustiņš nomira 3. maijā.  6. maijā apglabāts Rīgas Meža kapos.

Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1927), Polijas Sv. Staņislava III šķiras ordeni, Krievijas Sv. Annas III pakāpes ordeni, Somijas Baltās rozes II pakāpes ordeni.

 

 

1884.gada 29.septembfi Bukaišu pagastā dzimis, bet kopš agras bērnības dzīvojis Mežmuižā rakstnieks Roberts Sēlis. Silenes novada ļaudīm veltīts romāns "Silaines muiža" ( 1948.)

Grāmatas:

 Burši un zeļļi ; Gaiss viļņo; Es stāstu par sevi : bērnības un jaunības gadi ; Es stāstu par sevi ; Leišmale';  Mūsu dārza mazie draugi; Silaines muiža; Tanī bargā dienā 

Roberts Vasjulis-Hermanis-Erkmanis, Rakstnieks. LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks.
dzimis Bukaišu pag. "Mašmelēs", miris Vecāķos. 

Viens no populārākajiem rakstnieka darbiem ir romāns "Silaines muiža". Romānā aprakstītie bijušie Bukaišu un Augstkalnes pagasti, kurus autors dēvē par "Leišmali", ir Roberta Sēļa dzimtā puse. Vēsturiski sadzīvisks romāns.
Roberta Sēļa darbi: 

  • Mūsu dārza mazie draugi : vectēva stāsts / Roberts Sēlis ; [il. J.Jansons]. - Rīga : LVI, 1957. - 31 lpp. : il.
  • Tanī bargā dienā : 1905.g. revolūcijas romāns / Roberts Sēlis. - Rīga : LVI, 1963. - 631 lpp.
  • Es stāstu par sevi : bērnības un jaunības gadi / Roberts Sēlis ; [il. J.Jansons]. - Rīga : Liesma, 1969. - 295 lpp. : il.
  • Es stāstu par sevi ; Leišmalē / Roberts Sēlis / [iev. un koment. J.Upītis ; il. H.Purviņš]. - Rīga : Liesma, 1974. - 399 lpp. : il.
  • Tanī bargā dienā : 1905.g. revolūcijas romāns / Roberts Sēlis ; titulred. [un koment. aut.] J.Upītis ; māksl. H.Purviņš]. - Rīga : Liesma, 1980. - 582 lpp. : il.
  • Burši un zeļļi ; Gaiss viļņo / Roberts Sēlis ; titulred. J.Upītis ; il. H.Purviņš]. - Rīga : Liesma, 1975. - 464 lpp., lp. il., ģīm. : il.
  • Silaines muiža : romāns / Roberts Sēlis. - Rīga : Liesma, 1984. - 333 lpp.
  • Silaines muiža : romāns / Roberts Sēlis ; [J.Upīša pēcv. un Roberta Sēļa īss dzīves un daiļrades apskats]. - 4.izd. - Rīga : Liesma, 1985. - 333 lpp.
  • Silaines muiža : romāns / Roberts Sēlis. - Rīga : Elita, 1993. - 291 lpp

 

1903.gada 5.janvārī - "Villēnu" mājās dzimis dramaturgs Mārtiņš Zīverts. Kara ceļi viņu aizveda uz Zviedriju, bet sirds un prāts piederēja Latvijai, arī dzimtajam pagastam, kuru divas reizes apmeklēja.Sarakstījis komēdijas, psiholoģiskās drāmas un traģēdijas, kopā vairāk nekā 50 lugu gan Latvijā, gan Zviedrijā.[

Dzimis 1903. gada 5. janvārī Mežmuižas rentnieka ģimenē tagadējā Vilces pagastā. Mācījās Berķenes skolā, pēc Pirmā pasaules kara mācības turpināja Jelgavas ģimnāzijā, ko beidza 1924. gadā. Aizrāvās ar K.Hamsuna, F.Dostojevska, F.Šillera, V.Šekspīra, H.Ibsena darbiem. Mēģināja sākt studijas Romas universitātes Filozofijas un literatūras fakultātē, bet trūkuma un slimības (tuberkulozes) dēļ bija spiests atgriezties dzimtenē un strādāja Jelgavas laikrakstā “Jaunais Zemgalietis” un Rīgas Tehniskajā institūtā. Iestājas Latvijas Universitātes filoloģijas un filozofijas fakultātes filozofijas nodaļā un sāka rakstīt lugas. 1931. gadā tika izrādīta viņa luga „Nafta”, 1935. gadā luga “Galvu augšā” un 1936. gadā drāma “Tīreļpurvs”. 1938. gadā Mārtiņš Zīverts sāka strādāt par dramaturgu Nacionālajā teātrī, 1940. gadā Dailes teātrī. Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā M. Zīverts devās bēgļu gaitās uz Zviedriju. Stokholmas Latviešu teātrī viņš iestudēja savu lugu "Vara" par Lietuvas ķēniņa Mindauga likteni. Kopā ar Stokholmas teātra ansambli viņš devās viesizrādēs uz Vācijas latviešu bēgļu nometnēm. Strādāja par viesmīli, kasieri, fabrikas strādnieku un krāvēju, bet brīvajā laikā turpināja rakstīt lugas. Miris 1990. gada 4. oktobrī Stokholmā, urna ar viņa pelniem guldīta Rīgas Meža kapos. Kopš 1994. gada Latvijā darbojas Mārtiņa Zīverta fonds.

 

Augusts Bīlenšteins (vācu: August Johann Gottfried Bielenstein; 1826. gada 4. marts — 1907. gada 6. jūlijs) bija vācbaltiešu cilmes luterāņu mācītājs, valodnieks. Viens no latviešu etnogrāfijas, folkloras pētniecības un arheoloģijas aizsācējiem Latvijā. No 1866. līdz 1899. gadam viņš aprakstījis daudzus Latvijas un Lietuvas pilskalnus, mēģinādams tos identificēt ar senajās hronikās minētajam senlatviešu pilīm, atklājis un izpētījis Silenes pilskalnu. Latviešu literārās biedrības prezidents un goda prezidents (1864-1895). Laikraksta "Latviešu Avīzes" izdevējs un redaktors (1867-1903), Rīgas Latviešu biedrības goda biedrs (1893). Pēterburgas zinātņu akadēmijas loceklis.  

 

AUZIŅŠ JĀNIS (1861.01.11. - 1927.14.07.)
Militārs darbinieks, ārsts pulkvedis. Dz. 1. nov. Mež-muižas pag. Pūķos lauksaimn. ģimenē. Beidzis Jelgavas elementārsk. un Jelgavas ģimnāziju. 1882-83 dienestā 4. sapieru batalj.; apakšvirsnieks. 1891 beidzis Tērbatas univ. Medicīnas fak. Stud. ari Vīnes, Prāgas un Berlīnes univ. No 1896 pag. ārsts Talsu apr. Kol. asesors (1902), galma padomn. (1902). No 1906 privātklīnikas īpašn. Rīgā. 1914 VII mob. armijā; Rīgas kara hospitāļa ārsts, no 1916 vec. ordinators. 1918 II Petrogradā atvaļ.
No 1919.16.XI Latvijas armijā; Kara sk. vec. ārsts. Ārsts pulkv. (l920; apstiprināts). 1925 IX slimības dēļ atvaļ. Miris 1927.g. 14.jūl.
Apbalvojumi: b) Krievijas Sv. Šo III šk.
Precējies ar Kiti Emīliju Meijeri (mirusi 1918), 1905 pieņēmis par audžumeitu Dorotiju Liliju; otrreiz precējies 1920 ar Annu Teteri.

 

Vilis Rīdzenieks - pirmais ievērojamākais latviešu fotogrāfs, (1884–1962)  dzimis Jaunžagarē Krievijas cara armijas zaldāta Krišjāņa Rīdzenieka un Dores Rīdzenieces ģimenē. Bērnība Mežmuižas "Smēdēs" Nolēmis kalpot vēstures mūzai, viņš nosauca savu darbnīcu Klio vārdā un pierakstīja vizuālu Latvijas vēsturi laikā no Pirmā pasaules kara līdz Otrajam. Viņš ir atstājis savai tautai mantojumu aptuveni 12 000 unikālu fotomateriālu izteiksmē, kuri līdz šai dienai ir plašā apritē letonikā, periodikā, kinomākslā, televīzijā un internetā. Šie materiāli aptver visus ievērojamākos notikumus un izcilākos cilvēkus Latvijā no 1915. līdz 1941. g. 

Skolas muzejā skatāmas uzņemtās Raiņa fotogrāfijas ciemojoties vasarās pie viņa Mežmuižā.  

(Raiņa foto pie dzirnavu aizsprosta)

 

Egons Cēsnieks (1915-1978) – gleznotājs un vitrāžists; dz. Amatniekos, bērnību pavadījis "Klintos".

Izcils akvareļglezniecības meistars. Tautā iemīļots un kritiķu atzīts, sarkano magoņu, Latvijas ainavu un Vecrīgas gleznotājs. Vērienīgs ir E.Cēsnieka devums arī vitrāžas mākslā, kā Latvijā, tā tālu aiz tās robežām.

 

Vitrāža pagasta padomē

 

1935.gadā šai pusē dzimis mākslinieks, cīkstonis Ēriks Cihovskis.

Vairāk - lasi sadaļā sportisti

Diplomdarbs:

 

 
 Kārlis Vilsons (1931-2012)
Ilggadējais kopsaimniecības SILAINE vadītājs.
 Viņa vadībā tika sakopti daudzi kultūrvēsturiskie objekti Augstkalnē un Dobeles rajonā. Katram darbam ir sākums. Katrs cilvēks savā mūžā ir ko paveicis. Cits vairāk, cits mazāk. Mums līdzās vēl arvien dzīvo cilvēki, kuru darba mūžs sācies pirms 50 un vairāk gadiem. Viens no tiem ir  Kārlis Vilsons. Priekšsēdētājs – kā viņu vēl arvien dēvē tie, kas piedzīvojuši kolhoza laiku. Kā tas bija – sākt strādāt pavisam svešā vietā, jaunā amatā? Kāda dzimtam kurzemniekam likās Zemgale un zemgalieši? Par Silaini, kolhozu, kas saucās šajā vārdā un savā laikā bija pazīstams visā Latvijā - atmiņu videofilma atrodas skolas muzejā.

Apbalvojumi:

Latvijas LSR Nopelniem bagātā lauksaimnieka goda nosaukums;
„Darba sarkanā karoga ordenis” par labiem sasniegumiem ražošanas, kolektīva audzināšanas, kultūras un sadzīves jautājumu risināšanā;
Ordenis „Goda zīme”;
1991. gadā Latvijas Lauksaimniecības prēmijas ''Sējējs'' laureāts;
1998. gada 8. aprīlī saņem Triju Zvaigžņu ordeni;
2000.gada 3.septembrī atzinības raksts par izcilu veikumu Kārļa Ulmaņa muzeja „Pikšas” izveidē;
2001.gada ceļojošā balva ‘Zelta Vārpa” agronomu Vilsonu dzimtai;
Latvijas Agronomu biedrības Goda biedrs.

 

Nora Bumbiere (1947 – 1994) dzimusi "Dzirnavās", bija latviešu estrādes dziedātāja, viena no visu laiku populārākajām Latvijas dziedātājām. Plašākai auditorijai Bumbiere kļuva zināma 1960. gadu beigās, kad sāka sadarbību ar komponistu Raimondu Paulu, bet 1970. gados viņa jau kļuva par populārāko Latvijas dziedātāju, dziedot ansamblī "Modo", kā arī duetā ar Viktoru Lapčenoku.

 

Žoržs Siksna (dzimis 1957. gada 13. jūnijā Augstkalnes pagastā „Dzirnavās” ) ir latviešu mūziķis un vokālais pedagogs Mācījies Annas Brigaderes skolā Tērvetē un Dobeles mūzikas skolā. Strādājis Klaipēdas teātrī. Laikā no 1978. līdz 1989. gadam bijis Latvijas TV un radio kora estrādes orķestra solists. Kļuva slavens 1970. gados. Dažas no viņa populārākajām dziesmām ir Muļķe sirds un Genoveva. Piedalījies "Mikrofona aptaujā". 2009. gadā kopā ar Jelgavas tirkīza kori startēja TV3 šovā "Koru kari" un ieguva otro vietu.

 
Tērvetes novads