![]() |
|||
Par skolu | |||
Aktuāli |
|
|
|
Dokumenti | |||
Skolotāji | |||
Sadarbība | |||
Audzēkņiem | |||
Vecākiem | |||
Skolas avīze | |||
Klašu foto | |||
Absolventi |
|
||
Pamatskolas izlaidumi | |||
Vēsture |
|
|
|
Pils | |||
Pagasts | |||
|
Mežmuižas (Augstkalnes ) pils. "Neogotikas interpretāciju neapmestu ķieģeļu arhitektūrā demonstrē Zemgalē, Lietuvas pierobežā celtā Mežmuižas (Augstkalnes) pils. Šī celtne, kas būvēta firstu Līvenu laikā (tātad pirms 1870. gada, kad to nopirka barons V. fon Hāns), bija daudz tuvāka tam neogotikas traktējumam, ar kuru sastapāmies Ķimāles, Vānes un Rūmenes muižas kungu mājā. Ēkas pamatapjoms, ko raksturo simetriski sānu rizalīti un uzsvērta ēkas centrālā daļa, šeit bija ietērpts pusgotiskās dekorācijās. Samērā eklektisko, nekonkrēto logailu formas un pārējo elementu dēļ ēkas stilistiskā identitāte gan nosacīti saistāma ar neogotiku. Nav brīnums, ka romāna "Silaines muiža" (tā darbības vieta bija Mežmuiža) autors rakstnieks R. Sēlis celtni raksturojis kā "vienkāršā vācu renesanses stilā" celtu ēku, piebilstot, ka tā "izstaro savādu, romantiska noguruma nokrāsu". Mežmužas pils autors pagaidām nav zināms, bet vēl 1932. gadā Kurzemes provinces muzejā ir glabājies šīs ēkas projekts. Jādomā, ka projekta autors būs bijis Oto Dīce, kas pils celšanas laikā darbojās Jelgavā un visdrīzāk varēja apkalpot šī reģiona muižas. O. Dīces darbiem raksturīgs arī pils specifiskais logailu veidojums." Dainis Bruģis "Historisma pilis Latvijā" 59. lpp |
||
Klikšķini, lai palielinātu |
|||
|
![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() |
||
Interjera 3D panorāmas (exe): Pagasta panorāmas meklē sadaļā: pagasts/tūrisms |
Lielā zāle | Foajē |
|
MEŽMUIŽAS (AUGSTKALNES) PILS VĒSTURE Par Latvijas lauku ainavas un arhitektūras
neatņemamu sastāvdaļu bija kļuvusi muižu vēsturiskā apbūve, kur
nozīmīgāko vietu ieņēma muižas kungu dzīvojamā māja jeb pils.
Tiek uzskatīts, ka Līvenu dzimtas celtā nelielā pils atradusies Svētes
upes krastā. Par to vēl liecina pagrabi krastmalā. 1918. gadā muiža tiek atsavināta un uz pili pārceļas pagasta valde. Barons Hāns aizbrauc uz Vāciju, atstājot muižas pārvaldnieku. Pilī pagasta valde atrodas līdz 2 Pasaules karam. 1943. - 44. gadā pilī atradās vācu armijas atpūtas nams. 1945.gadā pilī ir mācību centrs krievu virsniekiem, reizē arī atpūtas nams. 1946. - 1951. Gadam pilī izvietojas Izpildu komiteja un tautas nams. 1951. gadā pēc septiņgadīgās skolas direktora Vincenta Jubeļa ierosinājuma pili sāk pārbūvēt un piemērot skolas vajadzībām. Ēka zaudē savu sākotnējo funkciju. Tiek zaudēta interjera mākslinieciskā apdare. 1954. gadā sāk darbu vidusskola un turpina vēl tagad. Šajā laika posmā pils ēkas iekšpuse tiek piemērota klašu telpām. Vairākas reizes pārbūvēta. 1992. gadā sākta un 1994. gadā tiek pabeigta ēkas fasādes restaurācija un jumta seguma nomaiņa. Nomainīts šīfera jumts pret skārda jumtu, nokrāsota un salabota fasāde. Atjaunoti vētrā nogāztie tornīši, atjaunots balkons ezera pusē. 2002. gadā pabeigti skolas renovācijas darbi - logu nomaiņa, siltināšana, ventilācijas un centrālapkures izveide. 2004. gadā pabeigta abu pils zāļu restaurācija. Skolas zālē notiek visi skolas un pagasta kultūras pasākumi. Tāpat kā ārējā, tā iekštelpu veidojumā, arhitektūrā un dekorā atspoguļojas sava laika arhitektūras stili. Materiālu sagatavoja Dzidra Vīgante Vairāk par pili vari lasīt sadaļā: pagasts/pils un pagasts/vēsture Tērvetes novada svētkos pils terasē notiek ikgadējie klasiskās mūzikas koncerti Pils un parks tiek izmantoti teatrāliem uzvedumiem Pils telpas tiek iznomātas saviesīgu pasākumu rīkošanai. Tā ir iecienīta vasaras atpūtas, sporta un radošo nometņu vieta.
|
|||
|
|||
Par skolu | Aktuāli | Vēsture | Skolotāji | Sadarbība | Pils | Apkārtne | Vecākiem | Audzēkņiem |