Par skolu  
Aktuāli

 

Vēsture
Skolotāji
Sadarbība
Pils
Pagasts
Vecākiem
Audzēkņiem
Absolventi

Klašu foto

 

Skolas avīze

Pamatskolas izlaidumi

 Par pagasta skolu vēsturi vairāk vari atrast sadaļā:   Pagasts / Skolas

Dokumenti
   
 

   

Skolas muzejā atrodami skolas un pagasta vēstures materiāli     Daļa no skolas sportistu trofejām

 

Vairāk par skolas vēsturi meklē grāmatās "Augstkalnes vidusskola"

Augstkalnes vidusskolas  īsa vēsture

( līdz 2014.g.)

 
 
       Jau 1951. gadā direktora Vincenta Jubeļa darbības laikā tiek veikta pils pārbūve un telpu piemērošana skolas vajadzībām. Drīz šajā ēkā sāk darbu Augstkalnes 1. septiņgadīgā skola. 1954. gadā tā ar Elejas rajona Tautas izglītības nodaļas lēmumu tiek pārveidota par vidusskolu. Šajā laikā skolā sāk veidoties tās tradīcijas, kas turpinās arī vēlākos gados. Ļoti aktīvi darbojas naturālistu (vad. skolotāja A.Peculēviča), dramatiskais (R.Krūmiņa, I.Macate), Sarkanā Krusta (A.Holste) u.c. pulciņi. Tiek izdots žurnāls, kurā skolēni publicē savus dzejoļus, stāstus, aprakstus. Populāri ir literāro tēlu karnevāli, daiļrunātāju konkursi. Sāk veidoties draudzība ar Auces, Žagares vidusskolām. Skolēni aktīvi piedalās Elejas un Auces rajonāurīkotajos pasākumos. Interesanti un grandiozi ir Tautu draudzības festivāli (šī tradīcija turpinās līdz 80-tajiem gadiem). Lai gan skolā nebija deju kolektīva, taču praktiski visi vecāko klašu skolēni centās apgūt pašmācības ceļā sarīkojuma deju soļus. Skolas sarīkojumos modē bija demonstrēt piramīdas, dažādus vingrojumus ar lentām, vēdekļiem. Skolēni aktīvi piedalījās metāllūžņu, makulatūras, pelnu vākšanas akcijās. Pavasarī, vasarā un rudenī notika talkas kolhozos (sēja kukurūzu kvadrātligzdās, strādāja pie kuļmašīnas, sēja kūlīšus, novāca cukurbietes un kartupeļus). Daudz darba bija arī skolas palīgsaimniecībā. Visiem atmiņā palikuši skaistie Jaungada sarīkojumi, žetonu vakari un izlaidumi, kuri nereti tika svinēti 2-3 dienas. Šajā laikā tiek iestādīta koku aleja pie Augstkalnes- Žagares ceļa. Sešdesmitajos gados turpinājās Tautu draudzības festivāli un kopīgi pasākumi ar Žagares, Kruopju vidusskolu kolektīviem, ciema jauniešiem un tuvākās karaspēka daļas karavīriem.  

1965. gadā pēc skolotājas Ievas Dauneres ielūguma skolā ierodas Maskavas Tautu Draudzības universitātes studenti no Kenijas, bet tikšanos pārtrauc čekisti, kuri ātri aiztransportē studentus atpakaļ uz Rīgu.  

  Arvien populārākas skolā kļūst sporta spēles (basketbols, futbols un volejbols). Skolotāja P.Straumes vadībā zēni dodas trenēties uz Žagares vsk. sporta zāli. Notiek daudzas tikšanās sporta laukumos ar kaimiņu komandām. Šajā laikā sāk veidoties Jāņa Jaunzemja (spēlēja VEF meistarkomandā) basketbolista talants. Viņa dotības tiek ievērotas, un vidusskola jābeidz Rīgā.  

60 gadu beigās skolā populārs ir tūrisms, orientēšanās sports, slēpošana, rokasbumba (sk.Ē.Barkovskis). Rajona sacensībās labus panākumus gūst arī vieglatlēti. Maijā skolā vienmēr notika tūrisma svētki ar dažādām sacensībām šķēršļu joslā. Tika fiksēti pat neoficiāli skolas rekordi telts uzcelšanā un nojaukšanā.  

  Sākas arī hokeja "bums". Zēni ar nepacietību gaida ziemu, gatavo nūjas un sniega lāpstas. Vēlāk vietējos hokeja mačos labprāt piedalās arī skolas absolventi.  

  Ar lielu interesi tiek gaidīti "kariņi" jeb militarizētā spēle "Kāvi".

  Šajā laikā skola kopīgi ar Jelgavas Novadpētniecības muzeju veic lielu apkārtnes novadpētniecības darbu (A.Holste). Skolas vēstures kabinetā izveido ekspozīciju (seni darba rīki, dokumentu kopijas, rotas lietas u.c.).  

  Skolotāja L.Brieža vadībā aktīvi darbojas kino un fotopulciņš. Tiek filmēti un fotografēti daudzi skolas un ciema pasākumi. Atsevišķi darbi gūst atzinību pat kinoamatieru filmu skatēs. Plašo zināšanu un interešu diapazona dēļ skolotāju Laimoni Briedi iesauc par "staigājošo enciklopēdiju". Patiešām grūti bija atrast jautājumu, uz kuru viņš nespētu rast atbildi. Skolotājs Elmārs Cīrulis kopā ar skolēniem izveido ļoti labu izmēģinājumu lauciņu, kurā aug daudzi reti augi. Audzēkņi gūst labas zināšanas dārzkopībā. Tiek meklēti otrā pasaules karā kritušo karavīru piederīgie. Atrod skolotāja Gafarjana no Erevānas un A.Pestiča no Rostovas pie Donas tuviniekus. Viņi apmeklē karavīru kapavietas un viesojas skolā. Šajā laikā atklāj piemiņas plāksni 1905.-1907. gada revolūcijas upuriem pie Mīneiku mājām. Katru pavasari un rudeni skolēni ar noteiktu mērķi dodas pārgājienos. Materiāli tiek apkopoti. Tiek iestādīts skolas ābeļdārzs un aleja uz Gaiļu kapiem. Sešdesmitajos gados ļoti populārs ir ciema teātris, kurā darbojas arī skolotāji. Tiek likvidēta skolas palīgsaimniecība. 1967. gadā vētra diezgan pamatīgi izpostīja pils parku, tā nogāza arī pils tornīšus ezera pusē, cieta arī jumta notekas, kuras netiek atjaunotas.

  Septiņdesmitajos gados turpinās iepriekšējās tradīcijas un veidojas jaunas (Skolotāju diena, ierindas skates, pašdarbnieku atskaites koncerti, vecāku pilnsapulces u.c.). Kopīgi ar ciema padomi un kolhozu "Silaine" skolā tiek rīkotas tikšanās ar interesantiem cilvēkiem, bieži skolā viesojas aktieri, estrādes mākslinieki…u.c. Skola joprojām ir vietējais kultūras centrs, kurā notiek arī ciema pasākumi. Biežs viesis skolā ir novadnieks- rakstnieks Roberts Sēlis. 1976. gadā tiek pabeigta skolotāju māja "Spīdolas". Pedagogi iegūst 18 labiekārtotus dzīvokļus. Vienā dzīvoklī darbu uzsāk sagatavošanas klase. Lai gan sporta zāles un internāta celtniecība uz vecajiem muižas staļļa pamatiem sākas jau 50 gados, tomēr celtniecība tiek pārtraukta.Ēkas mūri ieaug pamatīgā koku un krūmu pudurī; tā kā ēkai nav jumta, tad stipri bojāts tiek arī uzceltais. Septiņdesmito gadu beigās beidzot darbi pie šīs celtnes atsākas. Daļēji savus naudas līdzekļus šajā būvē iegulda arī kolhozs "Silaine" (valdes priekšsēdētājs Kārlis Vilsons). Ar kopīgiem spēkiem ēku izdodas pabeigt 1981. gadā. Lai gan bez atsevišķām palīgtelpām un sporta zāles ierīkojuma, tā tomēr ir lieliska dāvana visiem ciema iedzīvotājiem. 1979.g. skolas 5.-8. klašu koris iegūst tiesības piedalīties skolēnu Dziesmu un deju svētkos Rīgā (Voldemārs Balodis).

  Astoņdesmitajos gados labus panākumus gūst skolas sportisti (sk.A.Valdiņš). Dobeles rajona skolēnu sacensībās par uzvarētājiem kļūst vieglatlēti, basketbolistes, rokasbumbas spēlētājas, klašu komandas "Cerību startos", slēpotāji, biatlonisti, šāvēji, GDA vasaras un ziemas daudzcīņnieki. Vidusskolu spartakiādes kopvērtējumā vienmēr esam pirmajā trijniekā. Rajona tehnisko sporta veidu spartakiādē vidusskolu grupā iegūstam 1. vietu vairākus gadus pēc kārtas. Atzinību gūst arī skolas fizkolektīva darbs. Skolas labākie sportisti un komandas startē republikas sacensībās. Labākie panākumi ir militārajā daudzcīņā un klašu sacensībās "Cerību starti". Mūsu labākie sportisti republikas izlases sastāvā startē daudzās bijušajās Padomju Savienības republikās. Izcilu panākumu mūsu skolēni gūst PSRS kausa izcīņā dueļu šaušanā. Par uzvarētājiem šajās sacensībās kļūst Ivars Vilsons,  Modris Vilsons un Jānis Kaņeps. Vēlāk Jānis Kaņeps starptautiskajās sacensībās Čehoslovākijā iegūst sudraba medaļu. Latvijas izlasē militārajā daudzcīņā (tagad aizsardzības daudzcīņā) startē daudzi mūsu skolas skolēni un absolventi (I.Šuberte, S.Lapinska, J.Meškauskaite, V.un E.Dudes, J.Šaubergs, I.Zeime, M.Olups, Z.Labalaiks, S.Tokareva, S,Balševica u.c.). Lielākā daļa no viņiem kļūst par sporta meistariem un meistarkandidātiem. Laba sadarbība izveidojas ar DOSAAF tehnisko sporta veidu kluba treneriem Raimondu Šaubergu, Ilgoni Garoziņu u.c. Šajā laikā laboti visi skolas rekordi vieglatlētikā un šaušanā. 1986. gadā skolas kolektīvs iegūst 1 vietu Dobeles rajona skatē par labāk sagatavoto skolu jaunajam mācību gadam, vairākkārt šajā vērtējumā esam godalgoto skaitā (Dz.Vīgante). Atzinību gūst skolēnu ražošanas brigāde skatē- konkursā "Mēs tavi saimnieki, zeme !" (rajona skatē uzvar 1982., 1986., 1988. gadā) (sk.M.Pelnika). Ražošanas brigāde ar savu darbu gūst atzinību arī republikas skatē. Lielu atbalstu, gatavojoties šim konkursam, sniedz saimniecības speciālisti.

  Astoņdesmitajos gados ar ciema padomes atbalstu aktīvi darbojas bērnu vokālie ansambļi "Avotiņš" un "Ieviņa" (vad.Līga Valdiņa). Šie kolektīvi gūst atzinību ne tikai rajona skatēs, bet arī televīzijas konkursā "Ko tu proti ?" Rīgā. Atmodas laikā šie kolektīvi aktīvi piedalās arī Ziemassvētku koncertu organizēšanā baznīcā, tā pulcinot kopā cilvēkus. 1991. gadā rodas ideja organizēt savus Leišmales skolēnu dziesmu un deju svētkus, jo Dobelē organizētie rada vilšanos gan dalībniekos, gan kolektīvu vadītājos. Mūsu ideju atbalsta Bukaišu, Tērvetes un Ukru pamatskolas. Skolas rokdarbnieces izgatavo dziesmu svētku karogu un tā paša gada maijā Augstkalnes parkā 1 Leišmales dziesmu un deju svētki pulcina vairāk nekā 300 dziedātājus un dejotājus. Lielisks ir skatītāju atbalsts, vareni skan "Dievs, svētī Latviju". Šī skolu pašdarbnieku draudzība turpinās vēl šodien, katru gadu šos svētkus organizē viena no Leišmales skolām. (Šogad Ukros notiks jau 8. Leišmales skolēnu dziesmu un deju svētki). 1991.gadā atzinību gūst meiteņu un skolotāju vokālais ansamblis (Zaiga Jēgere), piedaloties "Ko tu proti ?" finālā Rīgā. Šajā laikā jau par nopietnu pašdarbības kolektīvu veidojas skolas jauniešu tautisko deju kopa. (Rudīte Dude). Neskatoties uz ikgadējo paaudžu maiņu, mūsu dejotāji piedalījušies visos Dziesmu un deju svētkos Rīgā (gan pieaugušo, gan skolēnu). 1996.gadā šīs tiesības iegūst arī 7.-9.kl. tautisko deju kolektīvs. Pašlaik skolā darbojas četras tautisko deju kopas. Esam priecīgi, ka ar katru gadu aug dejotāju meistarība. Mūsu labākie dejotāji ir koncertējuši daudzās vietās visā Latvijā.

  1991. gadā viss skolas kolektīvs Ziemassvētkos pirmo reizi pulcējās baznīcā. Kopā ar skolas vokālajiem ansambļiem un koriem koncertē arī koris "Tērvete". Pēc šī koncerta ilgi dzirdami atzinīgi vārdi. Skolā ir izveidojies neliels domubiedru kolektīvs, kuram netrūkst ideju un prasmes organizēt lielus pasākumus, tāpēc turpinām to darīt ne tikai skolā, bet arī pagastā. Popularitāti visā Dobeles rajonā gūst skolas un pagasta padomes organizētie gadatirgi. Kāda māmuļa no Tērvetes atceras, ka līdzīgi ir bijuši arī pirmskara Latvijā, taču mūsu organizēto kultūras un izklaides programmu atzīst par daudz veiksmīgāku. Pirmie konkursi "Mis vidusskolniece" un "Mini Mis", "Superzvaigžņu konkurss", "Nepieradinātās modes asamblejas" pulcē lielu skatītāju skaitu, visiem pat neizdodas iekļūt skolas zālē. Turpmākajos gados rodas skolas "Ko tu proti ?", "Saimnieks un saimniece", "Lieliskais piecinieks" un daudzi citi pasākumi. Daļu no tiem organizējam kopā ar kaimiņu skolām. Turpinās iesāktā sadarbība ar Mežmuižas ev. lut. draudzi (Svētdienas skola, kopīgas talkas, vasaras nometnes u.c.). Veidojas jaunas tradīcijas izlaidumu, žetonu vakaru, pēdējā zvana dienas organizēšanā skolā. Deviņdesmitajos gados no jauna sāk veidoties skolas teātris. Rajona skatēs labus rezultātus gūst skolotājas Initas Rozes režisētās izrādes, vēlāk izveidojas vidusskolēnu teātris (Līga Valdiņa). 1996. gadā šī kolektīva izrāde "Radio" kļūst par populārāko Zemgales novada teātru skatē. 1994. gadā skolā tiek atjaunota Mežmuižas 311. Mazpulka darbība (vad. Iveta Mitrevica). Skaitliski neliels, bet darbīgs iršis kolektīvs, tāpēc 1997. gadā uzņemam visus Zemgales novada mazpulcēnus (rudens darbu skate). Augstkalnes vidusskolā turpinās aktīva sporta dzīve. Sakarā ar to, ka ļoti dārgi izmaksā transports, vairāk sākam rīkot sacensības uz vietas. No 1995.gada cenšamies organizēt arī regulāras sacensības pieaugušajiem. Šodien ir: Leišmales basketbola un minifutbola čempionāti (piedalās vairāk kā desmit komandu arī no Tērvetes un Bukaišiem), kopīgas sacensības ar kaimiņu pamatskolām. Rajona mērogā labākos panākumus gūst vieglatlēti, basketbolisti u.c. 1991. gadā iekārtotais datormācības kabinets tiek modernizēts 1997. gadā. 1998. gadā ļoti populāri kļūst datorkursi pieaugušajiem. Apliecības par to beigšanu saņēma vairāk kā 30 dalībnieku no Augstkalnes un tuvākajiem pagastiem. Lai pilnveidotu datormācības kabineta bāzi, skola piedalās vairākos projektos. Projekts "Internet Leišmalei" gūst Sorosa fonda atbalstu (Jānis Izaks). Iesniegti jauni projekti un ceram, ka kāds no tiem arī gūs atbalstu.   Labus panākumus rajona mācību priekšmetu olimpiādēs esam guvuši ģeogrāfijā, ķīmijā, bioloģijā, novada vēsturē, vizuālajā mākslā, krievu valodā, mājturībā, angļu valodā u.c. Novada un valsts olimpiādēs labākie rezultāti ir vizuālajā mākslā un mājturībā. Skolas komanda ir bijusi rajona konkursa "Erudīts" uzvarētāja un piedalījusies Zemgales novada konkursā. Pēdējos gados aktīvi ir strādājusi skolēnu pašpārvalde. Tās pārstāvji piedalījušies skolēnu Saeimas darbā Rīgā.

  1991.gadā sākās darbs, lai varētu restaurēt skolas fasādi un nomainītu piemērotāku jumta  segumu. Sākumā atbalstu solīja rajona izglītības nodaļa un rajona padome, taču vidusskola ātri tika nodota pagasta pārziņā un atklāti tika pateikts, ka tās tagad ir mūsu problēmas. Vairākus mēnešus zaudējām gaidot, kamēr atradīsies dokumenti par restaurācijas noteikumiem (it kā izstrādāti astoņdesmitajos gados), taču citi izsaka pieņēmumu, ka tādu nemaz nav bijis. Vispirms tomēr nākas likvidēt cēloņus, kas sabojājuši fasādi (tiek atjaunotas horizontālās un vertikālās notekas) .Lielu postu izdarījusi sabrukusī tualetes bedre (tiek izbūvēta jauna). Skolas pamati apbērti ar melnzemi, trūkst pamatu drenāžas. Kļūst skaidrs, ka kavēties nedrīkst, jo Latvijā sāk trūkt būvmateriālu, strauji aug to cenas. Ātri izdodas atrast celtniecības firmu, kas apņemas veikt izpētes darbus un sastādīt defektu sarakstu. Tie ir jauni puiši no SIA "R.E.A.". Viņiem ir neliela pieredze, bet galvenais - atzīstama prasme un klinšu kāpēju iemaņas. Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā ļoti ātri saņemam atļauju un restaurācijas noteikumus. Vēl gan iznāk apbraukāt Latviju, meklējot piemērotus ķieģeļus un cinkoto skārdu. Izdodas ietaupīt, jo vairākus būvmateriālus iepērkam par bijušās valsts cenām. Darbi tiek pabeigti 1994. gadā. Izdodas veikt visus paredzētos darbus (nomainīt šīfera jumta segumu pret skārda, atjaunot vētrā nopostītos tornīšus un balkonu, nomainīt izdrupušos ķieģeļus, salabot apmestās fasādes daļas). Uz priekšdienām tiek atlikta melnzemes novākšana no ēkas pamatiem un kāpnēm, jo tad ciestu zālāji un tuvākie apstādījumi. Nolēmām to darīt kompleksā ar skolas parka rekonstrukcijas darbiem. Pašlaik redzams, ka periodiski nāksies cīnīties ar dažādām mitrumā dzīvojošām sēnītēm un branti, jo ilgstošais horizontālo noteku trūkums ir izdarījis milzīgu postu ēkai. Pašreiz gan arī Latvijā ir nopērkami moderni restaurācijas līdzekļi, kas spēj ar to visu tikt galā. Ēkas iekšienē restaurējamas ir tikai divas telpas (zāle un spēļu istaba). Tā nebūs restaurācija tās parastajā izpratnē, bet tomēr ceram atjaunot šo telpu sākotnējo izskatu. Domāju, ka zināms ir izpildītājs, taču galvenais ir naudas trūkums. Ceru, ka šovasar varētu tapt aptuvena izmaksu tāme.

  Esam centušies pamazām veidot arī pilij cienīgu parku, regulāri to kopt un atjaunot. Daudz naudas līdzekļu un darba ieguldīts skolas remontā un sakopšanā, jo nekas tā neaudzina cilvēku, kā sakārtota un patīkama vide, gleznas un ziedi. Lielas pārmaiņas notikušas arī mācību procesa organizācijā. Vieni no pirmajiem Dobeles rajonā sākām mācīt angļu valodu no trešās klases, kultūras vēsturi, tehnisko grafiku, biznesa ekonomiskos pamatus pēc "Junior Achievement" programmas, veselības mācību. Vidusskolēni 10. Klasē var izvēlēties humanitāro, eksakto un ekonomikas novirzienu. Veiktās pārmaiņas ir nesušas zināmus augļus (lielākā daļa 12. klases absolventu uzsāk mācības augstskolās, palielinājies skolēnu skaits no kaimiņu pagastiem un līdz ar to pagasta budžets papildus saņem aptuveni 9000 latus gadā u.c.). Domājam, ka šī mācību gada skolas skolēnu skaits (238) ir lielākais pēckara vēsturē. Skolotāju kolektīvs ir ļoti pieredzējis un stabils jau vairākus gadus. Skolotāji katru gadu mācās kursos, lai papildinātu savas zināšanas. Lielākai daļai ir augstskolas izglītība. Puse no pedagogiem ir mūsu skolas absolventi. Arī skolas darbinieku sastāvs praktiski nav mainījies pēdējos gados. Skolai ir sava grāmatvedība, līdz ar to daļēji esam finansiāli patstāvīgi. Laba sadarbība izveidojusies ar Augstkalnes un Tērvetes pagasta padomēm, vietējiem uzņēmumiem un zemnieku saimniecībām. Mākam arī paši nopelnīt naudu, strādājot talkās, organizējot pasākumus. Internāts, sporta zāle, skaistā apkārtne piesaista dažādu vasaras nometņu dalībniekus (Baltijas valstu dambretisti, Svētdienas skolas, u.c.).

  1997.gadā sākam pētīt savas skolas vēsturi, vākt fotogrāfijas, apkopot materiālus. Daļa no šiem materiāliem tiek izmantoti grāmatā “Augstkalnes vidusskola”, kas tiek izdota pirms skolas absolventu un darbinieku salidojuma 1998.gada pavasarī. Šī paaudžu satikšanās izdevās, jo pulcēja vairāk kā 330 cilvēku, kuri  gribēja tikties un pabūt savā skolā. Patīkami bija dzirdēt atzinīgus vārdus par paveikto. Labie vārdi deva ļoti lielu morālu atbalstu visai skolas saimei. Pirms salidojuma tiek dibināts skolas domes ziedojumu fonds. Juridisko un privātpersonu ziedojumi dod iespēju pasūtīt un izgatavot skolas karogu un izdot pirmo grāmatu par skolu. 1998.gadā aktuāls kļūst jautājums par izglītības iestāžu apvienošanu Augstkalnes pagastā. Iemesli tam ir vairāki: pagasta budžets ir par mazu divu skolu un bērnudārza uzturēšanai, Augstkalnes pamatskolā un bērnudārzā strauji samazinās audzēkņu skaits, pagasta padome ir  spiesta ņemt kredītu jauna autobusa iegādei skolēnu pārvadāšanai, jo bijušās kopsaimniecības autobuss vairs nav lietojams. Visi šie iemesli rada finansiālas problēmas pagasta budžetā. Tiek slēgts bērnudārzs. Jūtams, ka abu skolu apvienošanās tuvojas, tāpēc regulāri tiekas skolu vadības pārstāvji, tiek runāts ar skolotājiem un skolēnu vecākiem. Notiek Augstkalnes pamatskolas vecāku anketēšana.

  1999.gadā daļa no pamatskolas skolotājiem pārnāk pamatdarbā uz vidusskolu. 2000.gada pavasarī tiekamies ar katra pamatskolas audzēkņa vecākiem, uzklausām viņu domas un vēlmes, informējam par skolu apvienošanas norisi. Šīs sarunas notiek savstarpēji labvēlīgā gaisotnē, jo lielākā daļa vecāku atbalsta skolu apvienošanos. 2000.gada vasarā pagasta padome arī  pieņem lēmumu, un ar 2000.gada 1.septembri kļūstam par divplūsmu skolu. 12 bijušie Augstkalnes pamatskolas audzēkņi uzsāk mācības latviešu klasēs, bet  27 audzēkņi turpina mācības trijās apvienotajās klasēs krievu valodā. Divas skolotājas un viena darbiniece tiek pārceltas darbā uz Augstkalnes vidusskolu. Diemžēl pārējie skolotāji un darbinieki darbu zaudē. Daudziem vecā Augstkalnes pamatskoliņa ir mīļa, un ir sāpīgi, ka tā beidz pastāvēt, īpaši visus uztrauc ēkas liktenis – vai to neizdemolēs, ja tas notiek daudzviet Latvijā (arī Augstkalnē). Tiek meklētas iespējas šo ēku nodot privatizācijai un pārdot, bet apvienošanās gadā neviens pretendents nepiesakās. 2001.gadā ēkai atrodas apsaimniekotājs – to vēlas privatizēt skolotāja Iveta Mitrevica ar savu kuplo ģimeni. Ar gandarījumu un zināmu atvieglojumu pagasta deputāti vienbalsīgi atbalsta šīs ģimenes ideju un uzdrīkstēšanos.

  2000.gadā valstī tiek iecerēts realizēt obligāto piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai, taču valsts mērogā šī ideja tiek atcelta, jo trūkst finansējuma. Mēs Augstkalnē nolemjam to uzsākt ar 2000.gada septembri, jo žēl, ka bijušā bērnudārza ēkā lielākā daļa telpu stāv tukša. Praktiski saglabājies arī viss bijušais inventārs un mācību līdzekļi, joprojām bez darba ir  pieredzējušas pirmsskolas skolotājas. Pats  galvenais, ka mācības ir gatavi uzsākt 48 audzēkņi. Tiek atrasti līdzekļi pedagogu darba algām, un varam teikt , ka arī bērnudārzs pievienojas skolai. Lūk, arī skolēnu skaita izmaiņas pa gadiem Augstkalnes vidusskolā (nav atrodami arhīva materiāli par 1954.-1957.gadu):
  • 1958.g. – 219;
  • 1961.g. – 180;
  • 1969.g. – 149;
  • 1979.g. – 179;
  • 1985.g. – 205;
  • 1990.g. – 196;
  • 1993.g. -  189;
  • 1996.g. – 215;
  • 1998.g. – 233;
  • 1999.g. – 247;
  • 2000.g. – 285;
  • 2001.g. – 294;
  • 2002.g. –  291;        
  • 2003.g. -   260;        
  • 2004.g. – 269.

Šajā skolēnu skaitā nav iekļauti pirmsskolas grupu audzēkņi. Noslēdzot 2002./2003.mācību gadu skolā ir pēdējais 9.klases izlaidums krievu plūsmā. 

  Šobrīd var apgalvot, ka šī  abu skolu apvienošana bijusi veiksmīga, jo daudzi bijušie Augstkalnes pamatskolas audzēkņi jau kā Augstkalnes vidusskolas absolventi uzsākuši mācības augstskolās un citās mācību iestādēs. Apmēram puse krievu plūsmas 9.klases absolventu turpina mācības mūsu vidusskolas klasēs. Visi viņi brīvi pārvalda latviešu valodu. 2000.gads nozīmīgs ar to, ka rodas iespēja arī mūsu skolai pretendēt uz Pasaules bankas finansēto skolu renovācijas un siltināšanas otro un trešo kārtu. Šī iespēja tiek dota skolām, kurām ir labākie sociālie kritēriji (skolēnu skaita pieaugums, perspektīva nākotne, pedagogu izglītības un tālākizglītības rādītāji, skolas nozīmīgums  pagastā un reģionā, skolas vadības komandas kvalifikācija, skolas absolventu tālākizglītība u.c.). Pēc šiem kritērijiem 2001.gadā Dobeles rajona padome mūs izvirza projektu pieteikumu konkursam IZM. Šajā gadā tiek izstrādāts projekta pieteikums un izmaksu tāmes. Cerības, ka mēs varētu saņemt šo kredītu, nav lielas, jo pārsvarā šāda iespēja tiek dota pilsētu skolām, bet tomēr … mūsu projekta pieteikums IZM tiek atzīts par labāko Dobeles rajonā un mums tiek dota atļauja uzsākt projektēšanas darbus. Pagasta padomē konkursa kārtībā tiek izraudzīts projektētājs. Projektēšanas darbi  ieilgst, bet tomēr paspējam “ielēkt jau ejošā vilcienā”. Tiesības veikt būvdarbus iegūst SIA ”Zemgaļi” no Jelgavas kopā ar apakšuzņēmējiem SIA “KVA sistēmas”, SIA “Maiga”. Celtnieki, santehniķi, logu izgatavotāji un elektriķi strādā vienkārši fantastiski. Darbi tiek uzsākti 2.augustā, bet jau 1.septembrī  varam uzsākt  mācības. Ēkas pagrabstāvā, katlu mājā un  sporta zālē darbi turpinās septembrī. 4.oktobrī valsts komisija apstiprina, ka skolas renovācijas un siltināšanas darbi veikti paredzētajā apjomā un labā kvalitātē. Paldies tiek teikts būvuzraugiem. Milzīgu darbu veica mūsu pagasta cilvēki, kas bija iesaistīti dažādu palīgdarbu veikšanā. Būvdarbu vadītāji īpaši pārsteigti bija par mūsu skolēnu darba sparu un disciplinētību vasaras prakses laikā. Savstarpējā sapratne un labā gaisotne ļāva šo projektu realizēt neticami īsā laikā. Darbi tika veikti skolas pils un internāta ēkās (nomainīti logi, siltināti pils ēkas bēniņi, iekārtotas modernas tualetes un ventilācija, pils ēkā ierīkota centrālapkure un siltummezgls, izbūvēta siltumtrase uz skolas katlumāju, nomainīti apkures katli, ierīkota kanalizācija, nomainīts jumta segums sporta zālei un visas ūdens notekas abām ēkām. Daļēji tiek nomainīti apgaismes ķermeņi un elektrības vadi pils ēkā. Paši veicam kapitālo remontu skolas ēdnīcas  un virtuves telpās). Ļoti nepieciešams kapitālremonts skolas sporta zālē un tās palīgtelpās. Paliek nenomainīti arī vairāki logi šajā ēkā, bet ļoti atsaucīgi ir mūsu un Tērvetes pagasta cilvēki un uzņēmēji. Arī viņu palīdzību paveicam arī šos darbus (lielākie ziedotāji: SIA “Sigus B”, SIA “Agrotirdzniecības kompānija”, SIA  “Tāleja”, z.s.“Mežābeles”, z.s.“Orhidejas”,  Sigutis Briedis, z.s.”Osīši”, z.s.”Silmači”, z.s.”Saulgriezes”, SIA”Mežmuiža”). Kopsummā skolas renovācijas un siltināšanas darbiem tiek iztērēti vairāk nekā 140 tūkstoši latu (Pasaules bankas kredīts, pašvaldības budžeta līdzfinansējums, ņemtais kredīts Valsts kasē, ziedojumi. Ļoti liela  nozīme šī  projekta realizācijā bija Augstkalnes pagasta sabiedrības atbalstam.

  90. gadu beigās un jaunās  tūkstošgades sākumā turpina attīstīties Leišmales skolu sadarbība, kuras idejas īstenotāji esam mēs. Katru gadu notiek  tradicionālie dziesmu un deju svētki (2004.gadā pirmo reizi tie notiek Jelgavas rajona Vilces pamatskolā), skolotāju metodiskās dienas un atpūtas pasākumi, sporta sacensības, ceļojošās izstādes, konkursi, koncerti, izklaides pasākumi, klašu draudzības vakari, Leišmales  skolu mācību priekšmetu olimpiādes, kuras jau regulāri organizē arī Tērvetes, Bukaišu un Vilces pamatskolas. Atsevišķos pasākumos piedalās arī A.Brigaderes pamatskola. Cenšamies saglabāt skolai nozīmīgas tradīcijas un arī  ieviest jaunas. Tiek veidota un izdota skolas avīze, regulāri publicējam ziņas par skolas dzīvi vietējā novada avīzītē, laikrakstā “Zemgale”, vācam un krājam materiālus skolas muzejam. 2000.gadā nolemjam, ka ļoti nepieciešams veidot  katra skolas mācību gada  gadagrāmatu. Šobrīd ir jau tapis ceturtais sējums. Skolas vēstures materiāli, fotogrāfijas, avīžu raksti, apraksti, daiļdarbi top ar daudzu cilvēku palīdzību, bet galvenie nopelni gadagrāmatas noformēšanā un veidošanā ir vēstures skolotājai Dzidrai Vīgantei.

  Katrā skolā pats galvenais tomēr ir mācību darbs, tā organizēšana. Mēs visi atceramies “bezgalīgi izstiepto trijnieku” laikus, arī pašlaik ir iespējama dažāda zināšanu vērtēšanas interpretācija, bet ikgadējie centralizētie valsts pārbaudes darbi dažādās klasēs dod objektīvu ainu par patiesajām skolēnu zināšanām. Statistiskie materiāli liecina, ka mūsu skolēniem šie rezultāti ir labi. Tātad atzīstami strādā skolotāji, veiksmīga ir mācību darba organizēšana skolā (direktora vietniece mācību darbā  V.Laiviņa). Par  labu mācību darba organizēšanu liecina arī 9. un 12.klases absolventu tālākizglītība. Praktiski visi pamatskolas beidzēji turpina izglītību (lielākā daļa mūsu skolas 10.klasē). Kopš 1995.gada analizējam mūsu 12.klases absolventu tālākizglītības rādītājus. 1995.gadā augstskolā mācības uzsāk 90% mūsu vidusskolas absolventu (kl.audzinātāja A.Valtere), 1996.gadā – 75% (kl.audzinātāja V.Laiviņa), 1998.gadā – 86% (kl.audzinātāja A.Aļeiņikova),1999.gadā – 77% (kl.audzinātāja L.Zeime), 2001.gadā – 100% (kl.audzinātāja M.Pelnika), 2004.gadā – 73% (kl.audzinātāja – A.Klūga).

   Vidēji 73% mūsu skolas absolventu turpina mācības augstskolās : LLU, LU, LPA, RPIVA, LSPA, RTU, augstskola “Turība”, Rīgas Stradiņa universitātē u.c.   Lielākā daļa no viņiem tomēr kļūst par pilsētu iedzīvotājiem, jo laukos šobrīd speciālistam ar augstskolas izglītību vienkārši nav darba.   Par labu tradīciju kļuvusi kopīga vidusskolēnu un skolotāju ikgadējās izstādes “Skola” apmeklēšana Rīgā. Pēc tām  parasti kopīgi ar skolēniem meklējam piemērotākos variantus izglītības turpināšanai augstskolās. Atzīstamus panākumus esam guvuši mācību priekšmetu olimpiādēs rajonā un Zemgales novadā. Šie rezultāti varētu būt vēl labāki, bet mūsu skolas pedagogiem lielās darba slodzes dēļ, bieži vien nepietiek laika darbā ar pašiem spējīgākajiem skolēniem. Dzīve rāda, ka tieši labākie skolēni mācībās ir arī aktīvākie sabiedriskajā darbā, pašdarbības un sporta pulciņos, skolas pasākumu organizēšanā. Laba zināšanu pārbaude pēdējos gados pirms rajona un novada olimpiādēm ir Leišmales mācību priekšmetu olimpiādes. Labākie rezultāti gūti vizuālās mākslas, mājturības, vēstures, ģeogrāfijas, bioloģijas, krievu valodas, sākumskolas, informātikas, svešvalodu, mūzikas, matemātikas, politikas, valsts valodas olimpiādēs (priekšmetu skolotāji: L.Serdante, I.Mitrevica, J.Kalniņš, Dz.Vīgante, A.Valtere, M.Pelnika, A.Lillā, A.Cēsniece, D.Briedīte, J.Izaks, L.Štāle, R.Lūsvere, G.Jērane).     Vispusīgākie skolēni, kuri guvuši atzīstamus rezultātus vairākās mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, skatēs, ir Gunta un Andris Čeksteri, Agnese Romanovska, Andis Mitrevics, Sandra Rusinova, Sintija Vītola, Laila Petete, Klinta Bole, Aleksis Ļebedevs, Madara Misule, Marta Kopitova, Kristīne Vasiļjeva.

  2002.gada nogalē 11.klases skolnieces Maira Petete, Agnese Vītola un Gita Rusinova (skolotājs Jānis Izaks) piedalās starptautiskā astronomijas projektu konkursā “Catch a Star” Vācijā. Piedalās 300 projektu darba grupas no 27 valstīm. Mūsu meiteņu projekta darbs izpelnījies žūrijas komisijas atzinības rakstu un balvas.

  2003.gada maijā mūsu skolas  5.klases komanda Jānis Ābelīte, Aleksis Ļebedevs, Artis Dude, Ketija Briede un Madara Misule (kl.audz. Ludmila Štāle, skolotāja-konsultante Dzidra Vīgante) iegūst  2.vietu  Okupācijas muzeja rīkotajā konkursā “Padomju deportācijas Latvijā un mūsu pagastā”.

  Regulāri visaugstākās vietas tiek gūtas konkursā “Vai Tu pazīsti ārstniecības augus?” (skolotāja Marija Pelnika). Atzīstami vienmēr startējam “Pirmās palīdzības” un citās ar veselības mācību saistītās sacensībās un konkursos (skolotāja Anda Cēsniece).

  2003.gadā 6.klases skolnieces Klintas Boles projekta darbs “Spēļu laukums pie internāta ēkas” gūst atzinību Dobeles rajonā un  finansiālu atbalstu (Ls 200,00). 2003.gada vasarā tas tiek realizēts praktiski. Projekta “Dabas vērotāji” akcijas “Tīri ūdeņi tīros krastos” mūsu skolēnu darbs gūst atzinību noslēguma pasākumā Ķemeros.   Konkursā “Skolēni eksperimentē” 9.klases skolēna Matīsa Cēsnieka darbs “Bebri” iekļūst republikas astoņu labāko skaitā un iegūst klausītāju simpātiju balvu.

  Mūsu jaunie mākslinieki (skolotāja Laima Serdante) regulāri piedalās valsts, novada un rajona konkursos un izstādēs. Ļoti plašs bija mūsu skolēnu darbu klāsts konkursā “Grāmatzīme – grāmatu mīlestības zīme”, kas bija veltīts 10.Starptautiskajam  exlibristu salidojumam Augstkalnes vidusskolā 2002.gada septembrī. Teicami strādā skolas Mežmuižas 311.mazpulks (skolotāja Iveta Mitrevica). Regulārs darbs, skolotājas un skolēnu entuziasms ļauj gūt labus panākumus dažādās skatēs un projektu darbos novadā un valstī. Bieži tiek apmeklēti mazpulcēnu semināri, nometnes u.c. pasākumi. 2004.gada vasarā Augstkalnē notiek Dobeles rajona mazpulku vasaras nometne. Kā aktīvākos organizācijas biedrus skolotāja min Kitiju Jurkeviču, Agnesi un Antru Vītolas, Andi, Lāsmu, Kristīni Mitrevicus, Mairu Peteti.

  Pēc stundām skolēniem vienmēr tiek piedāvāts plašs interešu izglītības pulciņu klāsts. Ir iespējams sportot, dejot, dziedāt, veidot, gleznot un darīt daudz ko citu. Skolas zālē notiek lielākā daļa Augstkalnes pagasta kultūras un izklaides pasākumu, sporta zāle kļuvusi par novada sporta dzīves centru (īpaši rudens-ziemas-pavasara periodā). Ikvienu kultūras un izklaides pasākumu var apmeklēt jebkurš pagasta iedzīvotājs. Laba sadarbība skolai izveidojusies ar pagasta kultūras darba vadītāju Silviju Krūmiņu un pagasta bibliotēkas bibliotekāri Dzintru Punku. Plašais ārpusstundu darbs nebūtu iedomājams bez pieredzējušās direktora vietnieces  ārpusstundu darbā Rudītes Dudes entuziasma, izdomas un lielajām darbaspējām. Skolotājai Rudītei jāpaspēj ne tikai vadīt  četrus skolas tautisko deju kolektīvus, bet arī  koordinēt visu pārējo pulciņu un pašdarbības kolektīvu darbu un pasākumu norisi.

  Jau no deviņdesmito  gadu sākuma skolā notiek regulāras nodarbības deju kolektīvu dalībniekiem, tās mijas ar paaudžu maiņām, bet tradīcijas saglabājas. 1988. un 2000.gadā mūsu dejotāji piedalās Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos un Latvijas skolu jaunatnes VIII dziesmu un deju svētkos Rīgā. Šie kolektīvi dejojuši daudzos festivālos, deju svētkos visā Latvijā. 2001.gadā uzdrošinājāmies uzņemt  deju kolektīvus no Zemgales, Vidzemes un Kurzemes “Lustes dienās” Augstkalnes vidusskolā. Tas patiešām bija neaizmirstams pasākums Augstkalnē. Deju skolotāja Rudīte Dude  atzīst, ka ļoti bieži ir grūti  sadalīt dejotājus ar pārējo pulciņu vadītājiem, bet kompromiss vienmēr tiek atrasts, ja tikai pats dejotājs to vēlas. Ļoti liela nozīme ir vecāku, klases audzinātāju un skolas vadības atbalstam. Darbs turpinās. Būs atkal koncerti, festivāli un deju svētki. Pēdējos gados ir atdzimušas skolas teātra tradīcijas, labus panākumus rajona un novada skatēs gūst daiļlasītāji (skolotāja Aija Klūga). Skolotāja labprāt piedalās daudzu skolas pasākumu organizēšanā.

  Leģendas tiek stāstītas par sporta entuziastiem Augstkalnē 40.gadu beigās un 50.gados. Par sportistu panākumiem iepriekšējā tūkstošgadē jau rakstīts šajā nodaļā. Deviņdesmito gadu vidū pēc LSPA beigšanas skolā sāk strādāt skolas absolvente Linda Karloviča. Skolotāja meklē savu ceļu darbā ar audzēkņiem, kuri vēlas sportot un,  smagi strādājot, arī gūt  panākumus. Panākumu netrūkst. Šobrīd skolotāja ir arī Dobeles rajona jauno vieglatlētu trenere. Labākos panākumus ir guvuši mūsu vieglatlēti. Atzīstami rezultāti sasniegti rajona, novada un republikas sacensībās. Izcilākie sasniegumi – 1.vieta  “Lauku Avīzes” kausa izcīņā rudens krosā Rīgā 4 * 1500 m stafetē jaunietēm 1999.gadā (Iveta Gricute, Nimī Stroiča, Jolanta Simtniece,Sintija Vītola).  2.vieta  “Lauku Avīzes” kausa izcīņā  Rīgā 4 * 800 m stafetē zēniem 2001.gadā (Ramūns Ubartas, Ainārs Miltiņš, Aleksandrs Kunavičs, Ritvars Kļaviņš).  3.vieta LR 56.sporta spēļu finālā vieglatlētikas četrcīņā “Draudzība” zēnu komandām 2002.gadā (Gatis Grigorjans, Aigars Kode, Mārtiņš Berkmanis, M\ārtiņš Restte, Oskars Izaks, Sandis Kvedars). Zemgales zonas sacensībās komandai uzvarēt palīdzēja arī Arvis Savčenko.  Individuāli republikas sacensībās godalgotas vietas savās vecuma grupās guvuši: Mārtiņš Berkmanis, Arvis Savčenko, Dāvis Vilsons, Ritvars Kļaviņš,  Agrita Gērika, Gatis Grigorjans, Gita Mazprecniece, Evija Meire, Leo Rūdolfs, Raivis Vītols. Teicamus panākumus rajona mērogā esam guvuši tautas bumbā, basketbolā, strītbolā, minifutbolā, sacensībās “Drošie un veiklie” u.c. Skolotāja Linda Karloviča organizē arī interesantas sieviešu komandu sacensības dažādās sporta spēlēs. Šajos turnīros piedalās  komandas no Dobeles, Jelgavas un Tukuma rajoniem. Lepojamies ar mūsu audzēkņa Ingara Dudes panākumiem (pašlaik mācās MSĢ). Ingars kļuvis par U-18 un U-21 Latvijas izlases dalībnieku rokasbumbā un piedalījās Eiropas čempionāta spēlēs.

  Vidusskolā padziļināti ir iespējas  apgūt datorzinības. Mums ir laba materiālā bāze (divi datormācības kabineti), bet galvenais -  labs pedagogs Jānis Izaks (2003.gadā kļuvis arī par Tērvetes novada galveno datorspeciālistu).

  Laba sadarbība klases audzinātājiem un skolas vadībai izveidojusies ar skolēnu vecākiem. To veicinājusi skolas vecāku aktīvs un vecāku padome. Skolas vecāku aktīva izvirzīšanā piedalās skolēni un skolotāji. Skolas vecāku aktīva pārstāvji ievēl vecāku padomi. Atzīstami savu darbu veica vecāku padomes priekšsēdētājas - Kristīne Krūmiņa, Regīna Franka un Jeļena Belova. Šobrīd par tās vadītāju ievēlēts Uldis Balodis. Vienmēr esam sapņojuši par to brīdi, kad varēsim restaurēt abas pils ēkas zāles, kuras daļēji saglabājušas savu sākotnējo izskatu. Tāds brīdis negaidīti pienāca 2002.gadā. Šī gada vasarā Augstkalnē pēc savu vecāku ieteikuma viesojas Edgars Zālīte. Viesojoties skolā viņš pastāsta, ka viņa vecāki  Irma un Valters Zālītes vēlas ziedot zināmu naudas summu savam pagastam, tikai nav izlēmuši, kādam mērķim. Tad arī izstāstām par mūsu iecerēm mazās zāles restaurācijā.

  2002.gada 16.septembrī  skolas atbalsta fonda bankas kontā tiek ieskaitīti 3200 USD, daļa no šiem līdzekļiem iegūti ar radu, draugu un Ņujorkas latviešu ev. luteriskās draudzes un  latviešu ev. lut. baznīcas Amerikā (LELBA) starpniecību.

  Irma Zālīte ir Mežmuižas (Augstkalnes) pagasta “Dzeguzēnu” saimniecības kādreizējo īpašnieku Gustava un Olgas Dombrovsku  meita. Viņa dzimusi un augusi Augstkalnes pagastā, beigusi Augstkalnes pamatskolu un ar šo ziedojumu vēlas atcerēties savu pirmo skolu. Pēc kara viņa nokļūst ASV, kur 1952.gadā salaulājas ar rīdzinieku Valteru Zālīti. 2002.gadā abi svinēja 50 gadu laulības atceri un vēlējās, lai svinību viesi personīgo dāvanu vietā ziedotu Augstkalnes skolai.

  2003.gadā A/S “Restaurators”  veic zāles restaurāciju, šobrīd atliek divu zāles durvju nomaiņa saviem spēkiem. Parketa grīdu nav iespējams atjaunot, jo tā ir stipri bojāta, un vietām bojātās vietas aizpilda betons. 2003.gada vasarā naudu jaunam grīdas segumam mazajā zālē dāvina skolas absolvents Vents Pilāns.

  2004.augusta beigās tiek pabeigta arī skolas lielās aktu zāles restaurācija. Daļu no darbiem veica A/S “Restaurators” meistari, daļu Inta un Guntis Freimaņi. Palīgdarbos palīdz skolas darbinieki un citi pagasta iedzīvotāji. Tērvetes novada domes deputāti nolemj šim mērķim piešķirt papildlīdzekļus . Parketa grīdas atjaunošanai un zāles krēslu iegādei izmantosim skolas atbalsta fondā saņemtos ziedojumus. 2004.gada 1.septembrī paredzēta lielās zāles atklāšana.

  2003./2004.m.g. skolai bija īpašs, jo skolā viesojās barona Gustaf Karl fon Han māsa Kristel Hildemann ar savu dēlu. Viņš  apskatīja senču dzimtās vietas, pili, baznīcu un dzimtas kapus. Viesi bija sajūsmināti par Augstkalnes cilvēku viesmīlību un pils apkārtnes un telpu sakoptību. Vienojāmies, ka viņi palīdzēs ar materiāliem skolas muzejam par Hānu dzimtu. Interesanta un jauka draudzība veidojas ar Žagares vidusskolu. Esam parakstījuši sadarbības un draudzības līgumu Ziemeļvalstu sadarbības projekta ietvaros. Notikuši vairāki interesanti pasākumi Augstkalnē un Žagarē.

  Jāpiemin fakts, ka 2003.gadā kļūstam  par Tērvetes novada Augstkalnes pagasta vidusskolu. 2002.gada beigās Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagasta padomes deputāti nolemj apvienoties vienā novadā.  Iemesli šai pagastu apvienošanai ir vairāki: nekļūt par iecerētā Dobeles novada nomali, lemt pašiem savu likteni, strādāt kopā, lai labāk varētu apgūt ES struktūrfondu un citu projektu piedāvātos finansējumus, veidot jaunas darba vietas, veicināt pagastu attīstību un sakoptību, veicināt novada skolu sakārtotību un attīstību. Viss liecina, ka šī apvienošanās ir bijusi pareiza.

2004. gada 1. septembris nāk ar daudzu cilvēku vēlējumiem, lai šis mācību gads būtu īpaši veiksmīgs un sekmīgs. Pavisam nesen likās, ka abas pils zāles varēsim restaurēt tikai tālā nākotnē, bet šobrīd plānojam arī lielās zāles atklāšanu 1. septembrī. To uzticam ļoti cienījamam cilvēkam, trīs­zvaigžņu ordeņa kavalierim Kārlim Vilsonam. Paldies visiem, kas šovasar ziedojuši naudas līdzekļus savai skolai. Dāvinātos naudas līdzekļus esam ieplānojuši izmantot parketa grīdas atjaunošanai un jaunu krēslu iegādei aktu zālē. Priecājamies, ka šovasar visi 9. un 12. klases skolēni saņēmuši apliecības un atestātus. Lielākā daļa vidusskolas absolventu kļuvuši par studentiem. Kupls skolēnu skaits šajā mācību gadā būs 10. klasē (25) un 8. klasē (28). Pirmo reizi skolas vēsturē mums būs arī pirmskolas grupiņa 3 —4 gadu veciem bērniem (16 audzēkņi). Grupiņas audzinātāja Aina Kopitova un auklīte Ligita Misule ar prieku aicina bērnus un viņu vecākus uz pirmo tikšanos.

11. septembrī esam gatavi pirmajam visu Augstkalnes (Mežmuižas) skolu absolventu, peda­gogu un darbinieku salidojumam, kas veltīts vidusskolas 50 gadu jubilejai. Esam priecīgi sagaidīt vairāk kā 400 salidojuma dalībniekus. Tā ir sirsnīga un mīļa atkalredzēšanās ar saviem bijušajiem klasesbiedriem, audzinātājiem un skolotājiem. Esam gandarīti par izteiktajiem atzinumiem. Sena draudzība un sadarbība mums ir izveidojusies ar Aijas Štosas grāmatnieku muzeju, tāpēc ar lielu prieku piedalāmies "Ķipu" muzeja 15 gadu jubilejā. Šim jubilejas sarīkojumam ir interesants nosaukums "Arī viens ir karotājs" .

Aprīlī rīkojam atvērto durvju dienas vecākiem. Šoreiz ir iespēja apmeklēt ne tikai vecāku pilnsapulci un skolēnu koncertu, bet arī uzklausīt psiholoģes Dainas Reinfeldes un vecāku padomes priekšsēdētāja Ulda Baloža pārdomas. Interesentiem piedāvājam iepazīties ar netra­dicionālām darba metodēm šādās stundās: kristīgā mācība 1. klasē (A. Klūga), angļu valoda 5. klasē (L. Štāle), vācu valoda 10. klasē (G. Jerāne).

2005. gada aprīlī skolas vecāki un darbinieki Jāņa Strakša vadībā atjauno tiltiņu pāri upei uz R. Sēļa piemiņas taku. 2004./2005. mācību gadā 10 skolēni gūst godalgotas vietas Dobeles rajona mācību priekšmetu olimpiādēs. Visaugstāko vērtējumu iegūst 6. klases skolēns Jānis Kaņeps mājturības olimpiādē (Jānis Kalniņš). 11. klases skolēni Uģis Varslavāns un Rihards Laucis piedalījās valsts mēroga Web labu projekta konkursā "Zelta skudra". Puišu veidotā interneta vietne par Augst­kalnes tūrismu objektiem gūst žūrijas atzinības balvu. Skolēnus konsultē Jānis Izaks. Izcils šis mācību gads ir mūsu skolas vieglatlētiem. Kopumā Dobeles rajona sacensībās iegūtas 11 pirmās vietas, 17 otrās vietas un 8 trešās vietas (L. Karloviča, A. Valdiņš). Vidējās grupas zēnu basketbola komanda (D. Vilsons, A. Savčenko, A. Dude, D. Jakušonoks, E. Briģis, J. Dronga un R.Voitkevičs) izcīna ne tikai pirmo vietu rajonā, bet arī otro vietu Zemgales zonas sacensībās Kandavā (L.Karloviča).

7. — 9. klašu tautas deju kolektīvs (R.Dude) rajona skatē iegūst iespēju piedalīties skolēnu Dziesmu un deju svētkos Rīgā. 10. jūnijā mūsu skolā nozīmīgs notikums, jo izlaiduma svinības ir divām devītajām klasēm (klases audzinātājas G. Jerāne un V. Ciganoviča). 9. un 12. klases skolēni un vecāki dāvina skolai skaisto uzrakstu "Augstkalnes vidusskola" veidotu kokā pie iebraucamā ceļa skolā. 2005. gada septembrī veidojam jaunu tradīciju - 1. klase uz Zinību svētkiem ierodas zirga pajūgā.

Jauno mācību gadu mūsu skolā uzsāk 277 audzēkņi (pirmsskolas grupās — 39, 1. — 4. klasē — 66, 5. — 9. klasē — 114, 10. — 12. klasē - 58). IZM licencējam jau ceturto mācību programmu — pamatizglītības pedagoģiskā korekcija. Mūsu mērķis ir viens: palīdzēt tiem skolēniem, kuriem līdz šim nav veicies mācībās. Apvienotajā klasē uzsāk mācības 8 skolēni. Augstkalnes parkā top veselības taka. Lielāko daļu no takas būvēm ir izgatavojis Andris Dobrovoļskis, bet daļu skolas darbinieki Andrejs Sterļadkins un Ojārs Rūdolfs. Ir iec5,ere šo projektu turpināt nākamajā gadā. 2. septembrī notiek Veselības takas atklāšana. Projekta "Vese­lības taka Augstkalnes parkā — Svētes upes krastā" skolēnu darba grupa par projekta izstrādi saņem Dobeles RP IP atzinības rakstu.

Ikgadējais „Skrējiens apkārt Augstkalnes ezeram" šoreiz pulcē vairāk kā 80 dalībnieku. 24. septembrī uz kārtējo salidojumu pulcējās grāmatzīmju mākslinieki un kolekcionāri. Visiem interesentiem ir iespēja iepazīties ar izveidoto izstādi. Mākslinieki izsaka patiku par iespēju viesoties atkal šajā pusē, jo kolhoza "Silaine" laikos šādi ekslibristu salidojumi Mežmuižas pilī notika regulāri. 18. oktobrī skolā viesojas Auces vidusskolas vecāku padomes pārstāvji un skolas direktore. Viņus ieinteresējis mūsu skolas vecāku padomes darbs, kas ir guvis atzinību raj ona mērogā. Intas Daukstes vadītā vecāku padome saņēma ielūgumu viesoties Auces vidusskolā. Tas arī ar prieku tiek pieņemts. Kara muzeja izsludinātajā konkursā "Pulcējieties zem latviešu karogiem!" mūsu skolas skolēni Madara Engelsone un Matīss Cēsinieks iegūst 4. vietu. Skolēni tiek apbalvoti ar goda rakstiem, bet skolotāja Ausma Valtere ar Skalberga grāmatu "Gods kalpot Latvijai" un Kara muzeja Gada grāmatu komplektu. Vides izglītības programmas "Izzini mežu!" pilotprojekta sadaļā darbmācība ("Meža meistars") skolas 3. klase galda spēles iegūst apbalvojumu starp aktīvākajām Latvijas skolām. 11.novembrī skolā notiek j auns konkurss 5. — 9. klašu zēniem "Supertīnis" .

Svinot valsts 87. dzimšanas dienu, studentu stipendijas no Vītolu fonda saņem vairāki jaunieši. Viņu vidū arī mūsu skolas absolvents —RTU students Artūrs Šimkūns.

2005. gada decembrī mūsu skolotāji dodas uz starptautisku semināru žagares vidusskolā. Sākumā metodiskajās komisijās katra priekšmeta skolotājs dalījās pieredzē par priekšmetu specifiku un vērtēšanas sistēmu. Pēc tam visi kopā pulcējāmies, lai iepazītos ar kopējo un atšķirīgo divu valstu izglītības sistēmās. Dobeles rajona un Zemgales novada daiļlasītāju konkursā Jelgavā atzīstamus rezultātus gūst Armands Vītoliņš.

2006. gada februāra sākumā Leišmales skolu 5. — 9. klašu matemātikas olimpiādē pirmo reizi piedalās pārstāvji no sešām izglītības iestādēm (arī Vilces un Zebrenes pamatskolas). Dobeles rajona publiskās runas konkursā 3. vietu iegūst Lauris Buķevics (Aija Klūga). Piedaloties konkursā "Mēs mīlam mežu", skolēni izgatavo 70 putnu būrus, kuri tiek izvietoti Augstkalnes parkā un Tērvetes dabas parkā. Marta sākumā rīkojam metodisko dienu pedagogiem kopā ar 'Žagares vidusskolu. Notiek lietišķas sarunas, debates un domu apmaiņa. Secinām, ka Lietuvā izglītības sistēma šobrīd ir sakārtotāka un pārdomātāka. Pēc pusdienām notiek konkurss "Ko tu zini par Latviju (Lietuvu)". Katrai no komandām ir jāatbild uz jautājumiem par kaimiņvalstu vēsturi, kultūru, ģeogrāfiju, literatūru u.c. Pēc konkursa noskatījāmies video filmu par Latvijas vides draugu ekspedīciju Žagarē.

8. klases skolēni piedalās Okupācijas muzeja rīkotajā konkursā un iegūst 2. vietu valstī (klases audzinātāja Ludmila Štāle). Aprīla beigās mūsu skolā notiek vēl nebijis pasākums, jo uzņemam Dobeles rajona skolu teātru kolektīvus. Katrs kolektīvs uzstājas ar savu izrādi. Pēc pusdienām notiek jautrs izklaides pasākums. Maija sākumā organizējam tikšanos ar TV "Ainas šovs" vadītāju un psihoterapeiti Ainu Poišu. Pirmoreiz kopā ar vecāku padomi organizējam aptauju "Gada skolēns 2006". Laureātu noteikšanā piedalās visi skolēni, pedagogi, skolas darbinieki un vecāku padome. Par gada skolēniem kļūst Klinta Bole, Aleksis Ļebedevs un Laura Černovska. Augstkalnes vidusskolas tautisko deju kolektīvi kopā ar deju skolotāju Rudīti Dudi turpina piedalīties IZM VJIC organizētajos deju festivālos dažādās vietās Latvijā.

10 skolēni gūst godalgotas vietas rajona mācību priekšmetu olimpiādēs. 9. klases skolniece Klinta Bole iegūst tiesības piedalīties valsts mācību priekšmetu olimpiādēs bioloģijā (M. Pelnika) un vēsturē (A. Valtere). Paula Jansone iegūst 1. vietu rajona olimpiādē vizuālajā mākslā un ar labiem panākumiem piedalās valsts olimpiādē Rīgā (L.Serdante). A/S „Latvenergo" pirmoreiz rīko konkursu "Izgaismo Latviju!". Šajā konkursā ir iespēja pieteikt valsts nozīmes kultūras un vēsture pieminekļus. Arī mēs, Mežmuižas pils saimnieki, piesakāmies šai aptaujai — konkursam. Rezultāts ir loti atzīstams, jo saņemam 460 balsis. Konkursā vislielāko atbalstu iegūst Kārļa Zāles veidotais Mātes Latvijas tēls Brāļu kapos (812 balsis). Ideja par mūsu pils māksliniecisko izgaismošanu joprojām ir dzīva, jo ir idejas un vīzija, kā tam vajadzētu izskatīties.

Septembrī skolā notiek Eiropas kultūras mantojuma dienu atklāšanas pasākums, jo Mežmuižas pils ir viena no pirmajām rajonā, kura saņem Eiropas Savienības īpašo karogu. Sadarbībā ar Žagares vidusskolu un Kauņas universitāti piedalāmies projektā "Lietuviešu un latviešu stundu cikls pierobežas reģionos". šī projekta ietvaros mūsu skolā rodas ideja par skolotāju apmaiņu dažādos mācību priekšmetos mūsu valstu pierobežas skolās. Eksperiments izdodas, jo esam patiešām vienīgās radniecīgās baltu tautas. Stundas tiek vadītas bez tulku palīdzības gan lietuviešu, gan latviešu valodā. Izvērtējot projektā paveikto, tiek konstatēts, ka vislabākos panākumus guvuši Žagares un Augstkalnes vidusskolas kolektīvi. Saņemam pateicību un Goda rakstu no Lietuvas republikas Ārlietu ministrijas.

Projektā "Zaļās jostas" konkursā "Vēro! Pamani! Rīkojies!" valsts mācību iestādēm mūsu skola iegūst 1. vietu nolietoto elektrisko un elektronisko iekārtu vākšanas aktivitātē (R.Dude, E.Labalaika). Pirmās palīdzības sniegšanas sacensībās rajonā 2. vietu iegūst mūsu skolas komanda (A. Cēsniece). Skolniece Zeltīte Mitrevica iegūst Latvijas maiznieku biedrības atzinības rakstu par labiem rezultātiem konkursā "Veselīgā sviestmaize" (I. Mitrevica).

Skolas mazpulcēni ar labiem panākumiem piedalās Zemgales novada "Prāta spēlēs" Staļģenē. Novembra sākumā mūsu skolā notiek biedrības "Latvijas lauku forums" projekta "Lauku skola— vietējās attīstības sirds" nodarbības. Projektā darbojas 20 Latvijas skolas. Skolā viesojas Lietuvas Jonišķu rajona skolu matemātikas skolotāji. Mūsu matemātikas skolotājas Vaira Laiviņa un Valentīna Ciganoviča iepazīstina lietuviešu kolēģus ar mācību materiāliem, mācību grāmatām un valsts pārbaudes darba saturu pamatskolām un vidusskolām. Lietuvas kolēģi savukārt prezentē sava darba specifiku Lietuvas skolās. Valsts svētku priekšvakarā sveicam mūsu skolotāju Dzidru Vīganti, kura saņēmusi rajona padomes Atzinības rakstu par mūža ieguldījumu izglītībā. Decembrī turpinās skolotāju apmaiņa iepriekš minētā projekta ietVaros. Noslēgumā Žaga­res un Augstkalnes vidusskolas skolotāji apspriež un vērtē iegūto pieredzi šajā interesantajā skolotāju apmaiņas procesā. Galvenais secinājums: lietuvieši un latvieši var savā starpā sazināties bez starpvalodas palīdzības.

2006. gada nogalē uzņemam Dobeles rajona skolu direktoru semināru. Zeltīte Mitrevica iegūst 3. vietu republikas floristikas izstādē — konkursā "Egle un tās rota" . 2007. gada janvārī uzņemam Dobeles un Talsu rajona skolēnu padomju pārstāvjus seminārā " Skolēnu pašpārvalžu darbības formas un metodes" . Rajona konkursā "Vide un veselība — 2007" skolas 6. klases komanda, kurā startēja Līga Štāle, Kristiāna Karloviča un Reinis Pētersons iegūst 1. vietu (M. Pelnika, A. Cēsniece). Turpinās sadarbība ar Auces vidusskolas vecāku padomi. Atkal ir iespēja satikties Augst­kalnes vidusskolā uz kopīgu semināru vecākiem, ko vada psiholoģe Daina Reinfelde. No sirds sveicam savus draugus Lietuvā, jo Žagares vidusskolas kolektīvs akreditācijas rezultātā atgūst Žagares ģimnāzijas vārdu. Maijā uzņemam 15.Leišmales skolēnu dziesmu un deju svētku dalībniekus. Pirmoreiz piedalās Žagares ģimnāzijas dejotāji un dziedātāji.   Mūsu skolēni iegūst 10 godalgotas vietas rajona mācību priekšmetu olimpiādēs. Pirmās vietas izcīna Ilmārs Geiba - informātikas olimpiādē (J.Izaks), Aleksis Ļebedevs - zēnu mājturības olimpiādē (J.Kalniņš), Klinta Bole - bioloģijas un vizuālās mākslas olimpiādē (M.Pelnika, L.Serdante), Madara Misule - vēstures olimpiādē (A.Valtere).

2007. gada vasarā Tērvetes novada dome dāvā iespēju 11 puišiem no Augstkalnes vidusskolas un 5 no A. Brigaderes pamatskolas apmeklēt Vāciju, lai tiktos draudzības spēlēs ar vienaudžu komandām. Iebraucot valstī, kļūstam par Vācijas futbola federācijas Reinzemes noda1as viesiem. Saprotam, ka ir noticis neliels pārpratums sarunās starp Latvijas futbola federāciju un Reinzemes futbola nodaļu, jo viņi bija gaidījuši ciemos kādu no labākajām Latvijas jauniešu futbola komandām. Uzzinām, ka vizītes laikā ir paredzētas divas draudzības spēles ar Reinzemes jauniešu futbola izlasēm, nevis ar sadraudzības partneru skolu komandām. Tad arī izstāstām, ka esam nelielā Tērvetes novada jauniešu komanda, kurā ir 12 basketbolisti un daži zēni, kas neilgu laiku trenējās futbolā. Protams, futbols ir viena no mūsu puišu mīļākajām sporta spēlēm. Patīkami, ka abas puses šo pārpratumu uztvēra ar humoru. Nu ko, ja jāspēlē ar izlasi — spēlēsim! Vācijas futbola federācija mums noorganizē patiešām daudzas jaukas ekskursijas pa Reinzemes ievērojamākām vietām. Katra diena ir interesanta un piepildīta. Protams, vācu futbola izlase nodemonstrē savu pārākumu, bet arī mēs abās spēlēs gūstam goda vārtus. Mājās atgriežamies noguruši, bet tomēr gandarīti par gūtajiem iespaidiem. Kopā ar skolēniem ir sporta skolotāji Linda Karloviča un Aivars Valdiņš. Liels paldies Lindai Mierlaukai par brauciena organizēšanu!

Vasaras nogalē Augstkalnē notiek Hānu dzimtas salidojums. Ierodas Hānu pēcteči no Vācijas, Francijas, Kanādas, Šveices u.c. Viņus interesē daudzas vietas Augstkalnē, kas saistītas ar viņu senčiem. Protams, ar īpašu interesi viņi apskata mūsu pili, tās apkārtni un Mežmuižas baznīcu. Mums ir prieks, ka dzimtas pārstāvji apsola materiāli atbalstīt Mežmuižas baznīcas atjaunošanu. Tas patiešām arī notiek.

2008. gadā ar Tērvetes novada domes priekšsēdētāja Edvīna Upīša palīdzību izdodas atrast papildus līdzekļus modernu dabaszinātņu kabinetu iekārtošanai. Tiek veikts kapitālais remonts bioloģijas un ķīmijas kabinetos, ķīmijas laboratorijā, fizikas kabinetā, fizikas kabineta laboratorijā un matemātikas kabinetā. Remontdarbos piedalās skolas darbinieki un pagastā dzīvojošie celtniecības speciālisti. Nepiesaistām celtniecības firmas, jo pēc iesniegtajām tāmēm konstatējam, ka darbus varam veikt divreiz lētāk. Sadarbībā ar firmu "Czech Business Representation" aprīkojam kabinetus ar jaunām modernām mēbelēm un iekārtām. Šo mācību telpu atklāšanā piedalās arī pārstāvji no Čehijas vēstniecības. Sakām vislielāko pateicību Tērvetes novada deputātiem un sadarbības partneriem par atbalstu projekta realizācijā. Bioloģijas kabinets kā viens no skaistākajiem un labāk aprīkotajiem iekļūst šīs firmas piedāvājumu katalogos.

2009. gada maijā mūsu skolas vecāki nodibina biedrību "Mežmuižas mežrozītes". To sākotnēji veido sešas mūsu skolēnu mammas — Anita Kaņepe (valdes priekšsēdētāja), Ināra Misule, Ilga Grickeviča, Inta Daukste, Sarmīte Vilsone un Rudīte Dude. Jau biedrības pašos pirmsākumos tiek plānota sadarbība un kopīgi projekti ar daudzbērnu ģimeņu nodibinājumu "Lāsītes" (vadītāja Valda Prīliņa). Vasarā tiek saņemta ziņa no mūsu skolas absolventa Andra Čekstera, ka viņš ir iesaistījies jaunu cilvēku apvienībā "Mazā kavalērija". Šo cilvēku grupā ir mūziķi, zinātnieki, mākslinieki un citu radošo profesiju pārstāvji. Kopīgi ar mūsu pagasta jauniešiem tiek paveikts liels darbs parkā: iztīrīta un sakopta dīķa apkārtne pie Mežmuižas baznīcas. Pēc talkas notiek futbola mačs starp Augstkalnes un ciemiņu komandām. Ciemiņu komandas pamatsastāvu veido grupas "Prāta vētra" mūziķi ar Renāru Kauperu priekšgalā. Pievakarē uz pils ēkas kāpnēm notiek neliels improvizēts koncerts ar Latvijas jauno mūziķu piedalīšanos.

2009. gada vasarā darbu skolā vairs neturpina skolotājas Dzidra Vīgante (45 darba gadi), Ausma Valtere (47 darba gadi) un Vaira Laiviņa (39 darba gadi), jo stājās spēkā krīzes laika likumi, kas atļauj strādājošajiem pensionāriem saņemt tikai 30% no nopelnītās pensijas. Tas, protams, ir netaisnīgi, jo arī turpmāk bijām cerējuši uz skolotāju atbalstu. Skolotājas dodas pelnītā atpūtā. 2009. gada jūlija beigās jūtam, ka briest neprognozējamas pārmaiņas izglītības sistēmā. Tikai septembra sākumā uzzinām par jaunā modeļa "Nauda seko skolēnam" būtību. Reāli praksē notiek tā, ka daudzi mazo skolu skolotāji pat nevar nopelnīt valstī noteikto minimālo algu. Ir neizpratne un šoks arī pārējos pedagogos, jo viņu atalgojums dažu mēnešu laikā samazinās pa 40%. Daudzām mazajām skolām turpinās cīņa par eksistenci, jo krīzes rezultātā strauji palielinās no laukiem izbraukušo skaits uz ārzemēm un pilsētām. Atsevišķas pašvaldības pēc gada uzsāk mazo skolu likvidāciju un reorganizāciju. Skolu reorganizācijas process turpinās arī Rīgā un daudzās citās Latvijas pilsētās, jo demogrāfijas problēmas un krīzes ietekme dara savu.

Tērvetes novada vadība un domes deputāti tomēr atbalsta visu skolu saglabāšanu novadā tam piešķirot papildus līdzekļus. Neskatoties uz visu negatīvo, rudens ziedu instalācijas atkal priecē ikvienu Augstkalnes parka apmeklētāju. 22. septembrī kopā ar draugiem no Žagares ģimnāzijas atzīmējam Baltu dienas. šī tradīcija tika iedibināta 2004. gadā. Šo pasākumu kuplina Dobeles Lietuviešu biedrības pārstāvji un Žagares folkloras grupa. 24. septembrī mūsu skolā viesojas Maskavas jaunie mūziķi un viņu pedagogi. Koncertā uzstājas pieci starptautiskā festivāla "Jaunie talanti" laureāti. Laureātu tituls viņiem dod iespēju iegūt naudas balvu, kuru viņi izmantoja ceļojumam uz Latviju. Skolēniem ir izdevība klausīties nopietno mūziku vienaudžu izpildījumā. Viņus un viņu pedagogus patīkami pārsteidza Latvijā un arī Augstkalnē redzētais, jo Krievijā bieži vien ziņas par mūsu valsti ir diezgan tendenciozas. Viesiem ļoti patika mūsu cilvēku viesmīlība, skola pilī un tās apkārtne.

Septembra beigās atzīmējam rakstnieka Roberta Sēļa, mūsu novadnieka, 125. dzimšanas dienu. Vismīļākā grāmata pašam rakstniekam bija "Silaines muiža", kurā attēlota muižas ļaužu dzīve 19. gadsimta beigās. Ar šo savu romānu Roberts Sēlis uzcēlis pieminekli Mežmuižai. Par jauku tradīciju mūsu skolā ir izveidojusies skolotāju dienai veltītie pasākumi, ko parasti organizē mūsu skolēni. Šī diena vienmēr mums sniedz patiesu gandarījumu. Oktobra beigās biedrība "Mežmuižas mežrozītes" realizē savu pirmo projeku "Atnāc un izzini!". Skolas parka teritorijā brīvajos laukumos tiek iestādīti daudzi reti koki. Projekta mērķis ir arī izveidot karti, kas palīdzētu katru vērtīgo koku parkā arī atrast. Novembrī notiek tradicionālais Mārtiņdienas tirdziņš. Šoreiz skolā viesojās Dace Čilipāne no Valmieras novada. Viņa visiem interesentiem izstāsta visu par dzijas tapšanu, filcēšanu, tapošanu un pērļošanu. Savukārt Maira Vīķe un Ingūna Mediņa pastāsta un parāda, kā top neausts audums un kazas siers. Pirmā uzstāšanās ir skolotājas Ingrīdas Samohvalovas vadītajam leļļu teātrim "Reiz bija..." ar izrādi "Gailītis un vistiņa".

Skolā izveidojusies tradīcija Ziemassvētku pasākumos pasniegt atzinības rakstus skolēniem, kuriem ir labas sekmes mācībās. Augstkalnes vidusskolas deju kolektīvam "Savējie" izveidojusies draudzība ar Dobeles Valsts ģimnāzijas deju kolektīviem. Notiek vairāki kopīgi pasākumi un koncerti.

2010. gada martā tiek pieņemts lēmums par pašvaldības ēku energoefektivitātes novēr­tēšanu katrā pagastā. Augstkalnes pagastā tiek nolemts iekļaut divas skolai piederošas ēkas: pirmskolas izglītības iestādi "Zvaniņi" un skolas sporta zāles un internāta ēku. Skolā notiek triju novadu dāmu klubiņu salidojums. šo pasākumu organizē biedrība "Mežmuižas mežrozītes". Pasākumu atbalsta novada dome, SIA "Silāres" u.c. Aprīlī skolā notiek jauns pasākums "Visi devītie kopā". Ciemos tiek aicināti Tērvetes novada skolu 9. klases skolēni un audzinātāji. Aprīļa beigās skolā koncertēja Tapas novada (Igaunija) skolēnu koris.

2010. gada 30. aprīlī A.Brigaderes pamatskola pirmoreiz uzņem Leišmales skolu dziesmu un deju svētku dalībniekus. 2010. gada maijā Tērvetes novadā rodas jauna tradīcija - apbalvot ar novada atzinības rakstiem skolēnus, kuri guvuši panākumus valsts, starpnovadu (Auces, Dobeles un Tērvetes), novada mācību priekšmetu olimpiādēs, sporta sacensībās, skatēs un konkursos.

2009./2010. m.g. Auces, Dobeles un Tērvetes novadu mācību priekšmetu olimpiādēs mūsu skolēni iegūst 15 godalgotas vietas. Augstākie sasniegumi (1. vieta) Jānim Kaņepam bioloģijā un biznesa ekonomiskajos pamatos (M.Pelnika, I.Krūmiņa), Inga Černovska bioloģijā (M.Pelnika), Madara Misule mājturībā un tehnoloģijās (I.Mitrevica), Baiba Kaņepe latviešu valodā (A.Klūga), Magda Madrevica vizuālajā mākslā (M.Kozule), Olga Lagutika krievu valodā (G.Jerāne).

Jūnija sākumā mūsu skolēnu grupa no 8. līdz 11. klasei piedalās Žagares ģimnāzijas rīkotajā seminārā "Bez dabas nav nākotnes". Mūsu skolas 3. — 6. klases tautas deju kolektīvs "Sprīdis" piedalās Latvijas skolēnu Dziesmu un deju svētkos. Deju skolotājai Rudītei Dudei tie bija jau 8. Dziesmu un deju svētki Rīgā. 7.   klases skolniece A.Misule un skolotāja M.Pelnika ceļo uz Norvēģiju. Ceļojums tiek piešķirts par aktīvu piedalīšanos 2010. gada pavasara projektā fenoloģiskajos novērojumos.

2010. gada augustā nodibinājums "Lāsītes" iekārto dienas centru pagasta pārvaldes ēkā. Nodibinājuma vadītāja Valda Prīliņa ir gandarīta, ka radīta vēl viena vieta bērniem saturīgai atpūtai. Paldies arī Ilgai Grickevičai, kura piedalījās šī projekta rakstīšanā un realizēšanā! 7.oktobrī visu novada skolu pedagogi un darbinieki piedalās Skolotāju dienai veltītajā pasākumā Tērvetes kultūras namā. Pasākums ir pārdomāts un interesants. Ir patīkami, ka novada dome pirmoreiz sarīko šādu pasākumu cilvēkiem, kuri strādā skolā. Piedalāmies Rīgas "Dinamo" hokeja komandas rīkotajā akcijā par atbalstu savai komandai, t.i., iespēju iegādāties biļetes par 1 Ls. Šo iespēju izmantojam. 80 skolēniem, kuri guvuši atzīstamus rezultātus dažādās jomās, apmaksājam ceļa izdevumus un ieejas biļetes no skolas budžeta. Šo tradīciju domājam saglabāt arī turpmāk. Turpinās mūsu skolas skolēnu un skolotāju sadarbība ar Žagares ģimnāzijas kolektīvu. 3. decembrī skolotāji tiekas pasākumā "Lietuviešu un latviešu Ziemassvētku tradīcijas". Gūstam atziņu, ka mūsu tautām Adventes laikā un Ziemassvētkos ir daudz līdzīgu tradīciju, bet ir arī atšķirības. Katru gadu skolā notiek Barikāžu notikumu piemiņas pasākumi. Barikāžu notikumu 20. gadadienā 12. klases skolnieks Jānis Dunauskis piedalās Vislatvijas konkursā "Atceries barikāžu laiku! " Viņš uzņēma filmu "Pie barikāžu ugunskura" . Filma tiek atzinīgi novērtēta. Tā demonstrēta daudzos pasākumos par barikāžu laiku. Konkursā "Maizes akadēmija" (rīko maizes ceptuve "Lāči") godalgotas vietas iegūst mūsu skolas skolēni: 2. vieta 1. — 5. klašu grupā 5. klasei ( I.Mitrevica), 1. vieta 6. — 9. klašu grupā 9. klasei ( E.Labalaika). Čakli makulatūras vākšanas konkursā "Tu vari izglābt!" piedalās gan mūsu skolēni, gan skolotāji. 22. maijā piedalāmies ķiršu dārza stādīšanā Žagarē.

2011. gada 1. septembris skolā ir īpašs — tiek ieviestas skolas formas. Sākam ar 1. klasi, audzinātāju un skolas vadību. Izvēlamies lietuviešu firmas „Movar" piedāvājumu, jo tā apņemas izgatavot skolas formas arī nelielos daudzumos, kas mums kā lauku skolai ir izdevīgākais variants. Paldies klases audzinātājai Ingrīdai Samohvalovai un vecākiem par atbalstu! 20. septembrī skolā uzņemam viesus - Zemgales novada izglītības pārvalžu vadītājus un speciālistus.

2012. gada vasarā tiek pilnībā izremontētas ēdnīcas un virtuves telpas. Kapitālremonts šajās telpās prasa ievērojamus naudas līdzekļus, bet tomēr atrodam iespēju iegādāties jaunus skolēnu krēslus un solus vairumam mācību kabinetu.

A. Brigaderes 150 gadu jubilejas gads. 14. oktobrī dodamies uz Tērvetes kultūras namu, kur notiek svinīgs Tērvetes novada skolu pasākums (katra skola ir sarūpējusi simbolisku dāvanu rakstniecei — dzeju, deju, dziesmu).

22. septembrī kopā ar Žagares ģimnāzijas pārstāvjiem piedalāmies kārtējā Baltu vienības dienas pasākumā, kuru šoreiz organizējam Kārļa Ulmaņa dzimtajās mājās "Pikšās".

4. novembrī skolā notiek LKIF un SEB bankas programmas "Kopā ar ģimeni un skolu" projekta "Prasmīgās rokas" atklāšana. Tā ietvaros tiek veikta meiteņu mājturības kabineta aprīkošana un labiekārtošana. Paldies ģimeņu nodibinājuma "Lāsītes" vadītājai V. Prīliņai un I.Grickevičai par ieguldīto darbu! Ziemassvētku pasākumi šoreiz noslēdzas ar skolas kolektīva koncertu Mežmuižas baznīcā.

Starpnovadu mācību priekšmetu olimpiādēs mūsu skolas skolēni gūst 22 godalgotas vietas. Labākie sasniegumi (1. vieta) Loretai Petrovičai — krievu valodā (G.Jerāne), Norbertam Ramanauskim - ekonomikā (I.Krūmiņa), Martai Annijai Jurģevicai - ģeogrāfijā (G.Engelsone) un Alisei Misulei — vizuālā mākslā (M.Kozule). "Gada skolēns 2012" titulu iegūst Baiba Kaņepe — 8. klase, Līga Štāle — 11. klase un Raivis Vītols 12. klase.

2013. gada februārī uz kārtējo tikšanos aicinām kolēģus no Žagares ģimnāzijas. Šoreiz draudzīgā gaisotnē izbaudām Meteņu tradīcijas. Pirmo reizi mūsu skolas deju kolektīvs „Sprīdis" piedalās jaunrades deju konkursā „Mēs un deja" Rīgā. Dejotāji uzstājas ar deju skolotājas Rudītes Dudes izveidoto „Latviešu tautas deju virkni".

Vienmēr ar nepacietību gaidām Žetona vakaru, jo mūsu skolā par senu tradīciju kļuvuši teātra uzvedumi, kas obligāti jāsagatavo abiturientiem. Izlaiduma klase šoreiz uzstājas ar lugu sešos cēlienos "Visi radi kopā". Klases audzinātājas Aijas Klūgas režisētā izrāde ar panākumiem tiek izrādīta arī Bukaišos, Tērvetē un Vilcē.

Ļoti vērtīga ir sadarbība ar citām skolām. 23. un 24. martā pie mums viesojās Kalnciema vidusskolas, Lietuvas Žagares ģimnāzijas un Skaistgires pamatskolas komandas, kuras darbojās kopējā projektā - nometnē "Sniega bumba". Visiem skolēniem ir iespēja pārbaudīt savas angļu valodas prasmes, jo saziņas valoda šoreiz ir angļu.

Aprīlī notiek skolas jaunās skolas ēdnīcas telpu atklāšana, jo jaunu ēdnīcas mēbeļu iegādei budžeta līdzekļu nepietiek, bet biedrība „Mežmuižas mežrozītes" realizē savu kārtējo projektu. Jaunos galdus un solus tagad var izmantot visi pagasta iedzīvotāji, jo skolas telpas joprojām ir iespējams izmantot kāzu svinībām, ģimenes svinībām u.c.

Allaž priecājamies par katra skolēna un skolotāja rokdarbiem, talanta izpausmēm dažādās jomās. Aprīlī skolas bibliotēkā ir skatāmi skolotājas Rajas Samofalovas darinājumi moduļu origami tehnikā.

Skolas tautas deju kolektīvs „Palēciens" iegūst II pakāpes Atzinības rakstu, bet deju kolektīvs „Sprīdis" I pakāpes Atzinības rakstu Dobeles, Auces un Tērvetes novadu deju skatē. Saņemam hokeja komandas „Dinamo" Rīga pateicību par piedalīšanos konkursā "Mācies labi un atbalsti DINAMO klātienē!".

Vairāk kā 80 skolēni gūst atzīstamus rezultātus valsts, starpnovadu un Tērvetes novada mācību priekšmetu olimpiādēs, skatēs, konkursos un sporta sacensībās. Labākos rezultātus gūst: Gustavs Podnieks un Ralfs Grickevičs - mājturības un tehnoloģiju starpnovadu olimpiādē (J.Kalņiņš). Gustavs Podnieks gūst arī atzinības valsts olimpiādē. Loreta Petroviča (1. vieta) krievu valoda (G. Jerāne) un Annija Marta Jurģevica 1. vieta ģeogrāfijas olimpiādē.

83 skolēni iegūst Tērvetes novada atzinības rakstu par labiem sasniegumiem mācību priekšmetu olimpiādēs, skatēs, konkursos un sporta sacensībās. Atzinības rakstus saņem 17 mūsu skolas pedagogi par laureātu sagatavošanu. Vasara paiet veicot ievērojamus remontdarbus skolā. Tiek veikts kapitālremonts 8 mācību kabinetos. Visās šajās klasēs tiek iegādātas jaunas mēbeles. Katram kabineta vadītājam ir iespēja izveidot savas mācību telpas dizainu.

2013./2014. mācību gada sākums nozīmīgs ar to, ka skolā uzsāk mācības neklātienes 7.- 9. kl. un 10. -11. klases audzēkņi. Novembrī domes sēdē tiek pieņemts lēmums par izglītības iestāžu reorganizāciju. Nolemts apvienot A.Brigaderes un Tērvetes pamatskolu, izveidojot jaunu A.Brigaderes pamatskolu. Augstkalnes vidusskolu plānots apvienot ar Bukaišu pamatskolu un izveidot jaunizveidojamo Augstkalnes vidusskolu ar filiāli Bukaišos. Konkursa rezultātā tiks izvēlēti jauno skolu direktori. Notiks arī pedagogu un darbinieku izvērtēšana. Marta sākumā tika atklāts nodibinājuma „Lāsītes" (V.Prīliņa) radītais projekts „Mūzikas apskaņošanas, aparatūras, gaismas sistēmas un skatuves drapēriju iegāde ".

Projekts īstenots „Leader" programmu ietvaros. Tas ir nozīmīgs ieguvums ne tikai vidusskolai, bet arī visai pagasta sabiedrībai, j o vienlaicīgi skola ir arī pagasta kultūras centrs. Šobrīd skolā tiek realizēts Eiropas struktūrfondu un novada domes finansētais „Augstkalnes vidusskolas internāta ēkas energoefektitivitātes paaugstināšana" projekts. Tā ietvaros skolas ēka, jumts tiks nosiltināti, nomainīti logi un ventilācija. Starpnovadu un novada mācību priekšmetu olimpiādēs 33 skolēni iegūst godalgotas vietas. Izcils sasniegums Gustavam Podniekam (J.Kalniņš) — 3. vieta valsts mājturības un tehnoloģiju olimpiādē zēniem.

Aivars Valdiņš

 

 Par skolu  |  Aktuāli   |  Vēsture  |   Skolotāji   |  Sadarbība   |  Pils   |  Apkārtne   |  Vecākiem    |  Audzēkņiem